Mūsu suņa meklēšanas stāsts ir garš un neticams. Bet īsumā - palīdzēja visu cilvēku atbalsts, sniegtā informācija un neatlaidība! Paldies visiem, kas zvanīja, meklēja un juta līdzi!

Un tā, par visu pēc kārtas

Mūsu šokolādes brūnais labradors pazuda sestdienas pusdienlaikā Siguldā. Jau pēcpusdienā sazinājāmies ar pašvaldības policiju, izsludinājām meklēšanu TVNETā. Cilvēki zvanīja un stāstīja, kur viņu redzējuši dienas gaitā. Mēs uzzinājām sīki un smalki, kur viņš kurā stundā bijis un ko darījis līdz sestdienas plkst. 17.00. Mēs ar saviem atbalstītājiem staigājām pa Siguldu un tās apkārtni, tumsā ar lukturi meklējot un saucot. Meklējumus turpinājām visu svētdienu, paralēli saņemot zvanus, kur Cumītis Siguldā ir redzēts iepriekšējā dienā. Taču par to, kur viņš varētu būt šajā dienā, neviena zvana. Un ne velti...

Īstais zvans. Cumis jau Rīgā

Tikai svētdienas pēcpusdienā mums piezvanīja Linda, kura pastāstīja, ka sestdien plkst 17.23 viņa ar mūsu suni braukusi vienā vilciena vagonā uz Rīgu. Cumis bijis kopā ar vīrieti, divām sievietēm un bērnu. Visu ceļu iereibusī kompānija dalījusi, kurš suni ņems pie sevis. Cumis pats pa vilciena augstajām kāpnēm iekāpt nevar. Viņu vilcienā iecēla kompānijas "džentelmenis". Viņi visi kopā bija redzēti arī Siguldas Maximā, kuras apsargs mums pastāstīja par iereibušo dīvaino kompāniju, viņu slikto uzvedību lielveikalā un viņu sarunu par to, ka sunītis jauks un draudzīgs un ka jāved uz Rīgu. Protams, cerējām, ka viņi to neīstenoja, bet Lindas zvans apstiprināja pretējo.

Tālāk viss kā detektīvromānos

Uzzinājām, ka šie cilvēki bijuši pazīstami ar vilciena konduktoru, kurš pat atļāvis sunim braukt bez biļetes, jo tak viena no sievietēm esot viņa kolēģe. Tātad arī dzelzceļā strādā sievietes - apzinātas suņu aizvedējas - jo tieši tā saucas šis likuma pārkāpums. Apzināta suņa aizvešana. Normāli cilvēks šādā situācijā, ja pieklīdis svešs suns, ziņo policijai vai sliktākā gadījumā vienkārši dzen mājās. Katrā ziņā neceļ vilcienā un neved prom uz citu pilsētu, kas samazina iespēju saimniekam un sunim vienam otru atrast. Tas, ka Cumis, īstā vārdā Cunami Brudo, nav klaidonis, redzams pēc viņa izskata. Kompānija izkāpa Rīgas galastacijā, un tālāk informācijas pavediens mums trūkst.

Taču neatlaidīgi no dzelzceļa darbiniekiem izdibinājām, kāds konduktors braucis konkrētajā vilcienā, no kura uzzinājām viņa kolēģes - vienas no šīm divām sievietēm - telefona numuru. Sazvanītā sieviete taisnojās, ka suns neesot pie viņas, bet gan pie draudzenes, kuras tēvs suni iecēlis mašīnā un aizvedis uz saviem laukiem. Pēc pusstundas sieviete paziņoja, ka suns sācis ārdīties un turpat Rīgā Maskavas priekšpilsētā izmucis. Bijām jau  ceļā uz šo sieviešu dzīvesvietām situāciju noskaidrot klātienē. Mums vēlreiz tiek pateikts, ka suns vairs neesot pie viņiem. Komunikācija ar mūsu suņa aizvedējiem ir saraustīta ar nelaipnu izturēšanos. Mums top skaidrs, ka lieta nav tīra, un procesā iesaistās Latgales priekšpilsētas policija, Rīgas pašvaldības policija un bijusī policiste, suņu draugs un vienkārši fantastisks cilvēks Evita.

Divas versijas - Cumis klīst pa Rīgas ielām vai Cumis ir pie sievietes tēva

Visu svētdienas vakaru un nakti notiek aktīva sunīša meklēšana pa Rīgas ielām un parkiem. Pārdzīvojam, ka visi mūsu sestdienas un svētdienas meklējumi bijuši velti, jo sunītis jau tad bija Rīgā. Evita, kā jau profesionāle, meklēšanu veic sistemātiski, uzrunājot gandrīz katru garāmgājēju ar suni, bomzīšus un ceļu policistus. Saņemam pāris zvanus par it kā redzētu mūsu suni un pārbaudām videonovērošanas kamerās fiksēto informāciju.

Pirmdien turpinām sludināt gandrīz visās radiostacijās, TVNETā un sludinājumu portālos, paši ar Evitas palīdzību turpinām meklēt. Saņemam uzmundrinošu atbalstu no savējiem un svešiem cilvēkiem. Taču nepamet doma, ka Cumis nav ārdījies, kļuvis nikns un aizmucis , bet gan ir pie šīs vienas sievietes tēva un ģimene to apzināti slēpj gan no mums, gan policijas, kura pa telefonu izprašņājusi sievietes un apkārtējo māju iemītniekus. Cilvēki ir redzējuši, kā suns iecelts mašīnā un aizvests. Varbūt, ja Siguldas policija būtu aizbraukusi uz mūsu pašu atrasto adresi, process būtu noticis ātrāk.

Ēsma

Speram nākamo soli - zvanam sievietēm un aicinām viņas pievērst uzmanību, vai kaut kur nemana skraidām mūsu suni, uzsverot, ka atradējam dosim lielu atlīdzību. Un kā vēlāk nospriežam, šis zvans, kā arī solījumi publiskot viņu vārdus, uzvārdus un video novērošanas kamerās fiksēto kā viņas ir kopā ar mūsu suni, iespējams, bija izšķirošais viņu tālākajam lēmumam - viltīgi atdot mums suni.

Laimīgās beigas!

Pirmdienas vēlā pēcpusdienā, pēc meklējumu garām stundām, sēžam Latgales priekšpilsētas policijā, plānojot tālāko rīcību, kad mans vīrs, kura telefona numurs nav izsludināts sludinājumos, saņem zvanu, ka mūsu mīlulis ir atradies! Atrasts it kā klaiņojam Maskavas priekšpilsētā kopā ar bomzīšiem. Un tālāk seko šā stāsta sāls - zvanītāja numuru mēs atpazīstam (iepriekš bijām uzzinājuši), jo tas ir sievietes tēvs - tas pats, no kura mašīnas Cumītis it kā izmucis. Viņš izliekas par cilvēku, kurš pēc sludinājuma atradis mūsu suni! Mana vīra telefonu zināja tikai abas sunīša aizvedējas. Interesanti, kā numurs būtu nokļuvis pie sveša atradēja? Zvanītājam, protams, neatklājam, ka zinām, ar ko runājam, bet vienojamies par vietu, kur sunīti atdos. Norunātajā vietā un laikā ierodas tas pats busiņš, kurā pirms trijām dienām viņu iecēla...

Seko vārdos neaprakstāms atkalredzēšanās prieks!

Negaidīta sagadīšanās

Laimīgi atguvuši savu ģimenes mīluli, ejot uz mašīnu, pēkšņi dzirdam, ka mūsu Cumi kāds sauc un grasās jau ķert telefonu, lai informētu policiju. Taču, kad noskaidrojas, ka esam saimnieki, meitene atklāj, ka viņa ir tā Linda, kas mums zvanīja un informēja par vilcienā redzēto. Tieši viņa iedeva galveno pavedienu, lai mēs šos neliešus atrastu. Nespēju atturēties viņai neapkrist ap kaklu. Lūk, tā tik ir sagadīšanās!

Atmaskotie zagļi prasa atlīdzību

Desmit minūtes pēc mūsu pazudušā ģimenes locekļa atgūšanas, intereses pēc piezvanījām arī vienai no tām sievietēm, pateikt, ka suni var vairs nemeklēt, jo tikko esam to atguvuši. Uz ko viņa atbildēja: "Es zinu!", pati laikam nesaprotot, ka sevi nodod vēl vairāk. Drīz sākām saņemt zvanus arī par atlīdzības prasīšanu. Iespējams, tieši tāds bija viņu mērķis, uzreiz mums sunīti neatdodot. Taču atlīdzību ir pelnījuši citi cilvēki, ne jau viņas, un kur nu vēl tēvs, kurš svešu suni slēpa pie sevis trīs dienas. Ja uzreiz būtu atzinies, ka suns ir pie viņa, kas zin, varbūt viņš šobrīd tomēr sēdētu ar atlīdzību kabatā.

Mūsu neatlaidība ir atgriezusi Cumīti mājās!

Kāda bija šo cilvēku motivācija šādai rīcībai, neņemos spriest, jo grūti to vispār saprast. Taču beigas ir laimīgas, pateicoties apkārtējo cilvēku aktīvai līdzdalībai un mūsu neatlaidībai. Ko darīt ar šiem zagļiem, izlems policija, kura sekoja līdzi visam notiekošajam. Katrā ziņā par savu rīcību viņi atbildēs, lai nekad neko tādu neatkārtotu.

Mācība

Esiet neatlaidīgi un ticiet tam, ka var izdarīt visu, ja vien to darām ar pilnu atdevi!

Ir uz pasaules ļauni cilvēki, bet vēl vairāk labo!

Sirsnīgs paldies

Milzīgs paldies Evitai un Ingum Vītoliņiem, Latgales priekšpilsētas policijai, Rīgas pašvaldības policijai, Siguldas policijai, mūsu radiem - māsai un brālim, draugiem, kaimiņiem, kolēģiem, Lindai ar draudzeni, Siguldas Maximas veikala apsargam, medijiem, kuri izsludināja Cumīša pazušanu, īpaši TVNET, un visiem, tiem, kas zvanīja un informēja par Cumīša gaitām vai vienkārši juta līdzi! Un īpašs paldies nezināmajam labdarim, kurš atsūtīja sms, ka stāsta galvenie ļaundari melo un mūsu sunītis ir pie viņiem.

Cik labi ir būt atkal mājās un visiem kopā!

Foto: TVNET lasītāji
Lasīt un pievienot komentāru
VISI VIDEO
Saturs drīz būs pieejams