16. decembra pēcpusdienā patversmē bez iepriekšēja brīdinājuma ieradās vīrs ar sievu: viņi atveduši suni, kas ilgstoši sēdējis piesiets pie veikala «Iki» Mūkusalas ielā un bijis pārsalis. Aptaujājuši veikalā tai brīdī esošos apmeklētājus un konstatējuši, ka nevienam no viņiem šis suns nepieder, tāpēc atveduši uz patversmi.

Likt cilvēkiem vest suni atpakaļ un siet atkal pie veikala patversme varēja, taču vai tas arī tiktu izdarīts – nav zināms. Saprotot, ka pastāvēja divas varbūtības - suns tikai piesiets uz brīdi, līdz ar to neapzināti no īpašnieka paņemts, vai arī tiešām piesiets un pamests -, patversme par prātīgāku uzskatīja dzīvnieka uzņemšanu - suns ir drošībā un saimniekam atrodams. Atvedēji patversmē aizpildīja iesniegumu par suņa nodošanu. Tās pašas dienas vakarā informācija par suni tika izvietota kā populārākajā suņu meklēšanas portālā www.ss.lv, tā arī www.draugiem.lv. Pēc divām dienām patversmē atskanēja zvans no iespējamajiem dzīvnieka īpašniekiem. Patversmēm nav lielāka prieka kā dzīvnieka saimnieka atrašana, līdzīgi arī ar konkrēto suni – jo ātrāk dzīvnieks atgriežas mājās, jo labāk. Diemžēl šoreiz situācija sarežģījās.

Ierodoties pēc suņa, iespējamie īpašnieki uzreiz sāka ar uzbrukumu: patversme ir līdzvainīga suņa zādzībā, jo, ja zagļi nezinātu, ka patversme suni ņems pretim, viņi nebūtu zaguši un veduši šurp (!), turklāt iespējams, ka šajā laikā suns ticis aplaists ar blusām, seksuāli izmantots, un tā ir patversmes atbildība; policijā ir iesniegts iesniegums par suņa nozagšanu un patversmei par visu nodarīto dzīvniekam būs jāatbild. Noklausoties šos apvainojumus, kļuva skaidrs: ja reiz policija izmeklēs noziegumu, tātad šis dzīvnieks ir nozieguma «pierādījums» – arī tas, kādā stāvoklī dzīvnieks atrodas. Lai lietu nesarežģītu vēl vairāk un pierādījumi netiktu sabojāti, kā arī, lai mums būtu pārliecība, ka dzīvniekam pakaļ atbraukuši tik tiešām viņa īpašnieki (bijuši neskaitāmi gadījumi, kad, kārtojot savstarpējās attiecības, viens ģimenes loceklis patversmē nodod it kā atrastu suni, lai pēc dienas jau cits ģimenes loceklis kā īstais saimnieks dzīvniekam būtu pakaļ, savu radinieku vainojot dzīvnieka nozagšanā), lūdzām uzrādīt īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus uz šo dzīvnieku. Šādu dokumentu uzrādīt nevarēja, argumentējot ar to, ka sunim ir tikai seši mēneši un šādā vecumā viņus vēl nevakcinē. Klausoties draudus par visu, ko ar mūsu patversmi šie cilvēki izdarīs, pieņēmām lēmumu: patversme noteikti sadarbosies ar policiju lietas izmeklēšanā, policijai nododot gan suni uz patversmi atvedušo personu datus, gan par suņa uzņemšanas apstākļiem, gan par sarunu ar iespējamajiem īpašniekiem, tikmēr šiem cilvēkiem lūdzot sameklēt jel kādus pierādījumus tam, ka suns tik tiešām pieder viņiem.

Nākamajā dienā patversmē ieradās raidījuma «Degpunktā» žurnālisti. Viņu klātbūtnē saimnieki jau centās apgalvot, ka sunim vakcinācijas pase ir, bet atrodas Bauskā un nevienam nav laika tai braukt pakaļ. Tieši «Degpunkta» žurnālisti patversmē sazinājās ar policiju, telefoniski tika noskaidrots, ka izmeklēšana šajā lietā nenotiks; tika noskaidroti daudz pieminētās naudas apmēri, ko tad patversme par nozagtā dzīvnieka uzturēšanu prasa: simboliska ziedojuma iemešana ziedojumu kastē, lai gan patversmē dzīvnieks tika atblusots, jo kucīte bija pilna ar blusām, no kurām bija jau izveidojusies blusu alerģija. Tā kā blusas ir parazītu pārnēsātājas, arī attārpota. Pretblusu līdzeklis un prettārpu zāles ir konkrēti izdevumi. Taču šajā situācijā ne reizi ar saimniekiem netika apspriesta nauda, jo maksāšana vai nemaksāšana nebija izšķiroša dzīvnieka neatdošanā.

Mums kā dzīvnieku aizsardzības biedrībai, kas strādā jau 14 gadus, ir neizprotama mūsu sabiedrības divkosība. Kad tiek aizskartas indivīda privātās intereses, nodarīts kaitējums personas īpašumam vai viņam pašam, kļūst principiāli būtiski, lai tiktu ievērotas visas likumos, normatīvajos aktos paredzētās cilvēka tiesības un dažādu institūciju pienākumi. Šajā gadījumā suņa īpašnieki uzskata, ka viņu tiesības ir pārkāptas: suns ir nozagts - policijā ir iesniegts iesniegums, lai vainīgos sauktu pie atbildības, patversmē nonākušais dzīvnieks nekavējoties viņiem ir jāatdod. Kad indivīdam pašam jāievēro likumos un normatīvajos aktos viņam uzliktie pienākumi – viss kļūst mazsvarīgs. Šajā gadījumā savus kā dzīvnieka īpašnieka pienākumus šie cilvēki nav uzskatījuši par būtiskiem.

Un tagad iedomājieties situāciju, ja šis nebūtu piemīlīgs kucēns, bet gan pieaudzis suns, kurš kādu būtu sakodis? Vienīgais veids, kā saukt pie atbildības šāda suņa īpašnieku, - pierādot, ka suns pieder šim cilvēkam. Ja šis piemīlīgais kucēns būtu nosalis līdz nāvei – lai bezatbildīgos īpašniekus sauktu pie atbildības, vajadzētu pierādīt, ka suns piederēja viņiem. Un, ja reizē ar šiem cilvēkiem patversmē ierastos vēl kādi, kuri kā īpašnieki pretendētu uz šo melno sunīti, – kuriem atdot, kuri ir īstie saimnieki?

Lai arī mūsu likumdošanā un normatīvajos aktos ir daudz robu, kas nāk par labu tieši bezatbildīgiem dzīvnieku turētājiem, tomēr apgalvot, ka juridiski pilnībā nav iespējams sasaistīt dzīvnieku ar īpašnieku, nedrīkst. Šobrīd likumdošana paredz:

• «Dzīvnieka īpašnieks nodrošina dzīvnieka reģistrēšanu un apzīmēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Dzīvnieka identitāti apliecinošu dokumentu — dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību, kurā ierakstīts dzīvnieka identitātes numurs, — izsniedz un apliecina kompetentas iestādes pilnvarota persona.» (Dzīvnieku aizsardzības likums)

• «Vakcinēt mājas (istabas) dzīvnieku Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā kārtībā; glabāt un pēc dienesta vai sabiedriskās kārtības kontroles institūciju pieprasījuma uzrādīt ar mājas (istabas) dzīvnieku saistītos dokumentus (piemēram, mājas (istabas) dzīvnieka pasi, dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu).» (Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai)

• «Ne vēlāk kā no triju mēnešu vecuma un turpmāk vienu reizi gadā nodrošināt suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku vakcināciju pret trakumsērgu un saņemt Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.» (Veterinārmedicīnas likums)

• «Suņa īpašniekam ir pienākums 2 nedēļu laikā pēc suņa iegūšanas īpašumā to reģistrēt pie sertificēta veterinārārsta, saņemot reģistrācijas žetonu. Kucēni jāreģistrē pēc 3 mēnešu vecuma sasniegšanas. Suņa turēšanas nodeva jāsāk maksāt, kad suns sasniedzis 3 mēnešu vecumu, un jāmaksā ik gadu visa suņa mūža garumā. Žetoni, kas saņemti par suņa reģistrāciju un suņa turēšanas nodevu, jāpiestiprina pie suņa kaklasiksnas. Par šo saistošo noteikumu prasību nepildīšanu ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 107.pantu.» (Rīgas domes saistošie noteikumi Par pašvaldības nodevu par suņa turēšanu Rīgā un suņa reģistrācijas kārtību)

Savukārt cilvēkiem, kas savā ceļā sastop dzīvnieku, kuram, viņuprāt, ir nepieciešama palīdzība, lūdzam ielāgot: izvērtēt to, vai dzīvnieks tik tiešām ir pamests un vai viņš nekavējoties jāved uz kādu no patversmēm, ļaujiet speciālistiem! Tāpēc jau katrā pašvaldībā ir radīti atbilstoši dienesti, tai skaitā – policija. Diemžēl ir daļa suņu īpašnieku, kuri par normu uzskata arī savus suņus palaist pastaigās vienus (un atkal ir pārkāpti suņu turēšanas noteikumi!). Lielākā daļa šo saimnieku pauž agresīvu neapmierinātību, kad pēc dzīvnieka viņiem jāierodas patversmē...

Savus dzīvniekus, jo īpaši jau kucēnus, nesieniet pie veikaliem, jo suņus tik tiešām mēdz zagt!

Rīgā ar klaiņojošiem, pamestiem, negadījumos cietušiem dzīvniekiem strādā Rīgas domes izveidotais dzīvnieku glābšanas dienests, kas sazvanāms 24 stundas diennaktī pa tālruni 25473333, vai arī jāziņo policijai. Ārpus Rīgas jāsazinās ar konkrētās vietas pašvaldības policiju. Speciālisti, izvērtējot katru radušos situāciju uz vietas, spēs pieņemt adekvātu lēmumu. Uz patversmēm bez iepriekšējas sazināšanās ar tām dzīvniekus nedrīkst vest!

Biedrība «Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa»

Dzīvnieku patversme «Labās mājas»

Lasīt un pievienot komentāru
VISI VIDEO
Saturs drīz būs pieejams