Ievērojamus zaudējumus zivju resursiem nodarījuši pagājušajā naktī Lielupē notvertie maluzvejnieki. Viņu nelikumīgi izliktajos tīklos bija notvertas pat vairāku desmitu kilogramu smagas līdakas. Šis šoziem ir līdz šim iespaidīgākais vides inspektoru uzietais maluzvejnieku loms, tā šovakar vēstīja LNT ziņas.

Maluzvejnieku izliktie tīkli uzieti Jūrmalā - Lielupē pie Dzintariem. LNT ziņas novēroja, kā vides inspektori velk ārā no upes ūdeņiem jau ceturto tīklu. Tas bijis pilns ar zivīm. Par laimi, tās vēl varēja glābt, tādēļ vides draugi zivis atlaida atpakaļ upē.

Iedzīvotāji ziņo par aizdomīgiem vīriem

Pagājušajā svētdienā, 19.februārī, ap pulksten 22 vakarā tika saņemta informācija, ka aizdomīgi vīri ar urbjiem un vannām darbojas uz ledus. Par maluzvejnieku rosīšanos uz Lielupes ziņojuši vietējie iedzīvotāji.

Ja šāds signāls nebūtu saņemts, tad, visticamāk, likumpārkāpēji tiktu cauri sveikā, jo vides inspektoriem izdalīts tik maz līdzekļu, ka visur būt klāt un izkontrolēt neesot iespējams.

Valsts vides dienesta (VVD) inspektors Gints Zemitāns raidījumam pastāstīja, ka viņi izveidoja slēpni sniegā un vēroja maluzvejnieku darbības. «Vīri urbās, ņēma ārā tīklus ar zivīm, lika vanniņā, veda krastā, slēpa niedrēs, gāja atpakaļ - tā vairākas reizes, līdz mēs sapratām, ka pierādījumu ir gana, un mēģinājām viņus aizturēt.»

Viens maluzvejnieks pamanās aizmukt

Vienu maluzvejnieku izdevies aizturēt, taču otrs aizmuka, bet viņa personība esot noskaidrota. Izrādās, ka aizbēgušais gada laikā jau trešo reizi pieķerts maluzvejniecībā: divas reizes sodīts ar naudas sodu, bet nevienu no tiem, kas ir vairāku simtu latu apmērā, viņš gan nav samaksājis.

Šoreiz notvertajiem maluzvejniekiem jau draud brīvības atņemšana, jo par notikušo ierosināts kriminālprocess.

Lielākā daļa no izņemtajām zivīm jau bija gājušas bojā. Tāpēc

zivju resursiem nodarīti būtiski zaudējumi – 22,5 tūkstošu latu apmērā,

jo lomā bija 40 zandarti, 148 vimbas, 27 līdakas, 2 līņi, 1 mežavimba, savukārt asari un brekši – kopā 19 kg, informēja LNT ziņas.

«Ja apmēram 300 metros ir šāds kvantums zivju, tad kādas ir zivju cenas tirgū, kāda ir peļņa viņiem... Ir vērts riskēt, jo ne jau katru dienu viņus aizturam. Tagad ziemā tas sevišķi grūti, kad tīklus ūdenī var turēt ļoti ilgi. Inspektoriem benzīna daudzums ir ļoti smieklīgs: ja džipam var iedot 80 litrus uz ziemas mēnesi. Ja nebūtu pilsoņu, kas dod mums šo informāciju, viņi ilgi tā būtu darbojušies,» sacīja Zemitāns.

Zivis ķertas ar vērtīgiem rīkiem, kādu nav inspektoriem

Par maluzvejnieku ienesīgo rūpalu liecina arī viņiem konfiscētais aprīkojums. Vides inspektori par tādiem darbarīkiem var tikai sapņot. Pie tam Lielupē zveja ar kādiem rīkiem ir aizliegta visu cauru gadu.

VVD inspektors Sandris Arājs atzina: «Mums tādu nav. Šis te verķis maksā pāri par 300 latiem. Cik tas maksā, pat nezinu, jo tādu pie mums neesmu redzējis. Tātad jūs varat iedomāties, kā viņi ir ekipēti, kā viņi var strādāt. Mums ir parastie bori. Tā mēs nesen Gaujā visu dienu kāvāmies dēļ četriem murdiem. Bet šeit – ja mums šis rīks nebūtu izņemts, mēs to tīklu nebūtu dabūjuši.»

Bez šā gadījuma vides inspektoriem šogad izdevies fiksēt pārkāpumus 53 reizes. Tie saistīti ar makšķerēšanas un zvejas normatīvo aktu neievērošanu, kas zivju resursiem nodarījuši sešu tūkstošu latu lielus zaudējumus.

Pagājušajā gadā fiksēti teju 1200 maluzvejniecības gadījumi un videi nodarītais kaitējums bijis gandrīz 75 tūkstoši latu.

Skatīt pievienoto video.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO