Viens no vērienīgākajiem projektiem Baltijas valstīs tuvākajos gados ir dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūve, kas ļaus dažu stundu laikā aizbraukt uz Tallinu, Viļņu un pat Varšavu. Zināms, ka "Rail Baltica" vilcieni pieturēs arī Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā. Tieši tādēļ gaidāms, ka Rīgas stacijas apkārtne tuvāko septiņu gadu laikā piedzīvos lielas pārvērtības. Ieskatu nākotnes Rīgā portālam TVNET sniedza "Eiropas Dzelzceļa līniju" vadītājs Kaspars Vingris. 

Vingris norāda, ka pirmie būvniecības darbi saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūru Rīgā varētu sākties jau pēc diviem gadiem: "Pirmais darbs ir projektēšana, un tās gaitā tiek izstrādāts konkrēts būvprojekts, kā arī būvniecības norises un citi plāni. "Eiropas Dzelzceļa līnijas" paredz, ka būvniecība varētu sākties 2021. gadā. Ja viss notiks atbilstoši plānam un viss tiks saskaņots, tad jā - pēc diviem gadiem varētu sākties būvniecība."

Speciālists arī norāda, ka notiks Rīgas Centrālās stacijas pārbūve, lai to pielāgotu "Rail Baltica" vajadzībām: "Ir tā, ka pārbūve notiks vairākās kārtās. Tās ir paredzētas, lai Centrālā stacija varētu turpināt strādāt ar daļējiem ierobežojumiem, tāpat arī, lai ierobežojumi būtu daļēji arī pārbūves skartajās ielās.

Foto: Rail Baltica/Eiropas Dzelceļa līnijas

Tās ir sešas ielas, kuras šķērso dzelzceļš, - sākot no Lāčplēša, beidzot ar Jelgavas ielu. Galvenie pārbūves darbi notiks tajā stacijas daļā, kur tagad ir peroni un sliežu ceļi, nevis pati stacijas ēka un komercplatības. Tās netiks skartas vispār vai arī tiks skartas minimāli.

Pārbūvēta tiks tā stacijas daļa, kur atrodas peroni.

Ņemot vērā, ka tā ir pilnīga pārbūve, tas nozīmē, ka tiks demontēts esošais uzbērums, esošie tuneļi, tiks būvētas jaunas nesošās konstrukcijas estakādēm.

Tas nozīmē, ka peroni pēc pārbūves stāvēs uz estakādes.

Foto: Rail Baltica/Eiropas Dzelceļa līnijas

Lai to izdarītu, kārtu princips ir tāds, ka pārbūve sāksies dienvidu pusē (Satiksmes ministrijas pusē). Tiks slēgta satiksme daļā no sliežu ceļiem. Vilcienu satiksme tiks organizēta pa otru pusi, izmantojot atlikušās sliedes. Tālāk tiks izbūvētas jaunas konstrukcijas jauno peronu izvietošanai. Līdz 2022. gadam tiks pabeigta stacijas pirmās puses pārbūve. Šeit atradīsies arī "Rail Baltica" sliedes un perons.

Pēc tam dzelzceļa satiksme tiks novirzīta uz pārbūvēto stacijas daļu, un tad tiks slēgta ziemeļu daļa. Tad arī tiks pārbūvēta arī ziemeļu daļa. Pēc tās pārbūves būs iespējams nodot ekspluatācijā visu Centrālo staciju. Rezultātā līdz 2026. gadam tiks pilnvērtīgi pārbūvēta dzelzceļa stacija.

Foto: Rail Baltica/Eiropas Dzelceļa līnijas

Pašlaik mums ir tikai peroni un kāpnes uz tiem, kā arī trīs tuneļi cauri stacijai. Tāpat stacijā tikai uz viena perona ir jumtiņš.

Pēc pārbūves nojumes būs uz visiem peroniem, un uz katra perona varēs nokļūt, izmantojot liftus un kāpnes.

Vēl iegūsim trešo līmeni virs peroniem - vietu, kur uzgaidīt vilcienus. Uzgaidāmās telpas būs tādas, ka peronus varēs redzēt no augšas.

Foto: Rail Baltica/Eiropas Dzelceļa līnijas

Jau pašlaik ir tā, ka liela daļa cilvēku dodas uz vilcienu pēdējā brīdī. Bet tie, kas dodas uz, piemēram, Daugavpili, ierodas laicīgāk. Kad mums būs starptautiskie vilcieni, tad arī var paredzēt, ka cilvēki uz tiem ieradīsies laicīgi. Tiks organizēta arī "šatlu" [no angļu val. Shuttle - ātrs savienojums starp diviem punktiem, red.] satiksme, tāpēc arī stacijas telpās būs paredzēta iespēja nodot bagāžu.

Sistēma varētu būt līdzīga kā Vīnē, kur ir iespējams stacijā nodot bagāžu un pēc tam ar vilcienu doties uz lidostu.

Jaunā infrastruktūra mums ļaus to darīt.

No pasažieru skatupunkta būs ierobežota vilcienu satiksme. No kapacitātes viedokļa - nē. Vilcienu skaits nemainīsies, bet būs lielāks izaicinājums, kā organizēt dzelzceļa satiksmi.

Tālāk no stacijas - skatoties uz Daugavas pusi, ir posms no Gogoļa ielas līdz Daugavai. Šajā posmā tiks likvidēts uzbērums. Līdzīgi būs arī stacijas dienvidu daļā. Sliedes atradīsies uz estakādes, līdz ar to radīsies brīvtelpa. Tas būtiski uzlabos pilsētas mobilitāti, jo šobrīd, lai tiktu no Vecrīgas uz Centrāltirgu vai Maskavas priekšpilsētu, ir jādodas vai nu pa Prāgas ielu, vai pa Maskavas ielu.

Foto: Rail Baltica/Eiropas Dzelceļa līnijas

Autoostas posmā šī platība, kas ļaus pāriet no vienas pilsētas puses uz otru, būtiski uzlabosies. Tehnisku iemeslu dēļ uzbērums tiks saglabāts dažu desmitu metru garumā. Tas ir kārtu tehnoloģijas pamatā, lai būvdarbu laikā saglabātu atbalsta funkciju estakādei.

Foto: Rail Baltica/Eiropas Dzelceļa līnijas

Šajā posmā seko tilti - gan "Rail Baltica" dzelzceļa tilts, gan arī kājāmgājēju un velosipēdistu celiņš. Šādi tiek savienotas abas Daugavas puses. Vēl jāatceras, ka 2015. gadā, kad tika plānota dzelzceļa līnija, bija daudz dažādu izaicinājumu, ko pārvarēt, piemēram, atrast vietu, kur pilsētas centrā izvietot šo dzelzceļu. Sākumā tika izskatīta iespēja laist gan esošo dzelzceļu, gan "Rail Baltica" dzelzceļu, tomēr dažādu iemeslu dēļ to nebija iespējams īstenot, jo tilts ir noslogots, tāpat jāņem vērā gabarītu atšķirības.

Tādēļ tika pieņemts lēmums būvēt jaunu tiltu. Tam uzreiz pieslēdzās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome, un ar viņiem ir jāsaskaņo visas būvniecības ieceres, kas ir paredzētas vēsturiskā centra un tā aizsardzības teritorijā. Ņemot vērā, ka vecais dzelzceļa tilts ir UNESCO aizsargājamo kultūras objektu mantojuma sarakstā, daži no nosacījumiem bija tādi, ka šis jaunais tilts nekādi vizuāli un funkcionāli nedrīkst aizsegt veco tiltu.

Veidojot tiltu, gājēju celiņš sākas no Maskavas un Krasta ielas puses, tam pieslēdzas pievads no Zaķusalas, pieņemot, ka tur nākotnē arī notiks teritorijas attīstība. Uz gājēju celiņu varēs nokļūt arī no Mūkusalas ielas, un tas beigsies pie Jelgavas ielas. Paredzot nākotnes plānus, Jelgavas ielai nākotnē vajadzētu būt platākai, nekā tā ir tagad, un tas tiek respektēts.

Protams, paliek diezgan liela daļa teritoriju, kur šobrīd radām pamatu vai nosacījumus, lai Rīga attīstītos. Skaidrs, ka pašai Rīgas pašvaldībai ir jāpieskaņo kājāmgājēju un velosipēdistu infrastruktūra, lai maksimāli izmantotu tās priekšrocības, ko dos šis tilts. Skaidrs, ka ir maksimāli efektīvi jāizmanto Pārdaugavā pieejamā velo infrastruktūra, un tas pats attiecas arī uz centru. Jādomā, kā izveidot pieslēgumus tālāk no Elizabetes ielas - jau šajā pilsētas daļā.

Tas attiecas uz gājējiem un velosipēdiem, bet ir jādomā, kā sabiedriskajam transportam maksimāli efektīvi izmantot šo jauno infrastruktūru, pielāgojot savu funkcionalitāti. Jāņem vērā, ka radīsies virkne brīvtelpas gan pretī autoostai, gan zem platformām. Tā daļa, kas būs zem platformām, būs vairāk pielāgojama sabiedriskā transporta kustībai un pieturvietām.

Video: Kā izskatīsies Rīgas centrs pēc "Rail Baltica" izbūves

Šobrīd mums ir tāda situācija, ka, braucot no Pārdaugavas ar trolejbusu, piesaka pieturu "Autoosta". Tur sanāk izkāpt ārā pie lielveikala "Stockmann", un jābrīnās, kur tad ir tā autoosta?

Tad vēl mums ir virkne ar pieturām, kuru nosaukums ir "Centrālā stacija". Tās pieturas ir izvietotas uz Gogoļa ielas, pie Centrāltirgus, tad vēl ir vairākas pieturas stacijas otrā pusē. Kopskaitā tādas ir četras piecas.

Un, ja pilsētā esi pirmo reizi, tad ej un saproti, kura pietura tad ir tā īstā! Bet stacijas pārbūve ļaus to visu sakārtot, ņemot vērā iegūtās brīvtelpas. Protams, tas prasīs lielu piepūli arī no Rīgas pašvaldības, jo mēs radām šo mugurkaulu.

Mēs pieturas nemainīsim un nepārcelsim, maršrutus nemainīsim.

Šobrīd ir dažas ielas, kuras ir iezīmētas, kurās varētu veikt izmaiņas un pakārtot sabiedriskajam transportam. Bet tie ir tikai minējumi no iespējām, ko Rīga varētu izmantot. Tāpat ir virkne gājēju pāreju, kuru šobrīd nav. Bet, likvidējot uzbērumu, radīsies brīvtelpas un būs iespējams iziet no Vecrīgas uz Centrāltirgu, un tad gan būs nepieciešamas jaunas gājēju pārejas, piemēram, pāri 13. janvāra ielai, ejot no Kungu ielas."

Veicot pamatīgo pilsētas pārbūvi, būs arī ekas, kas jānojauc, norāda Kaspars Vingris:

"Visredzamākā nojaucamā ēka ir daudzstāvu stāvvieta un veikals "Titāniks" pie Centrāltirgus.

Foto: Rail Baltica/Eiropas Dzelceļa līnijas

Tur, braucot no Gogoļa ielas un nogriežoties uz daudzstāvu stāvvietu - tieši pie iebrauktuves atrodas nelieli veikali. Tie atrodas vietā, kas traucē stacijas paplašinājumam, tāpat traucē arī pati daudzstāvu stāvvieta. Tie arī ir lielākie īpašumi, kas traucē "Rail Baltica" dzelzceļa izvietošanai. Tur gan paliks pāri zemes strēmele, kuru pašvaldība arī varēs izmantot, iespējams, gājējiem.

Tālāk, dodoties uz autoostas pusi - tur šobrīd ir uzbērums un blakus ir autobusu platformas ar jumtiņiem. Šeit tiek skarta tā daļa, kur atrodas jumtiņi, tāpēc arī mums vajag šeit iegūt nelielu gabalu zemes. Šajā vietā arī tiks izvietota estakāde.

Un tas, par ko šeit jārunā - autoosta turpina funkcionēt, bet jau ar blakus esošu estakādi. Tas, par ko valstij un autoostai jāvienojas - ar kādiem nosacījumiem autoosta varēs izmantot šo brīvtelpu, kas radīsies zem estakādes. Sarunas par to jau notiek, bet pagaidām bez rezultātiem. Arī pati autoosta plāno vērienīgu pārbūvi, pakārtojot savu teritoriju jaunradītajai infrastruktūrai. Ir jāsaprot, cik daudz viņi var rēķināties ar iegūto brīvtelpu. Tāpēc tas pagaidām ir risināms jautājums.

Foto: Rail Baltica/Eiropas Dzelceļa līnijas
Lasīt un pievienot komentāru
VISI VIDEO
Saturs drīz būs pieejams