"Latvijas Dzelzceļa" bijušais prezidents Edvīns Bērziņš.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

VAS “Latvijas dzelzceļš” bijušie vadītāju iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka katrs kompensācijā saņēmis ap 150 000 eiro, vēsta raidījums "TV3 Ziņas". 

Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienestā (VID) publiskotās amatpersonu deklarācijas rāda, ka Bērziņa alga "Latvijas dzelzceļā" šogad bijusi 245 000 eiro, bet Strakšas – 237 000 eiro. Noņemot algu par veiktajiem pienākumiem līdz augustam, sanāk – katram kā kompensācija izmaksāti ap 150 000 eiro.

"Lai varētu panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu darba attiecību pārtraukšanai, tika izmantots likumīgs, Latvijas darba likumā ierakstīts mehānisms, kas saucas kompensācija par konkurences ierobežošanu. Proti, abi kungi, saņemot zināmu naudas summu, apņēmās nekonkurēt ar uzņēmumu. Summa, kā jūs sakāt, varbūt ir liela, bet arī algas uzņēmuma vadībā nav nekādas mazās," saka "Latvijas dzelzceļa" padomes loceklis Reinis Ceplis.

Bērziņš un Strakšas divus gadus nevarēs strādāt konkurējošos uzņēmumos. Neatkarīgi no tā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs uzskata, ka kompensācija ir nesamērīga. Šāds kompensācijas apjoms pārkāpj Kapitāldaļu pārvaldības likumā definētos atlaišanas pabalsta griestus, kas būtu trīs mēnešalgas. Viņš gan atzīst, ka "Latvijas dzelzceļa" vadībai ar viltu izdevies ierobežojumu apiet.

Jāpiebilst, ka rekordkompensācija Bērziņam un Strakšam izmaksāta par spīti aizdomām, ka uzņēmumā notikusi līdzekļu izsaimniekošana. Trauksmi par nesaimnieciskumu un, iespējams, noziedzīgu rīcību "Latvijas dzelzceļā" pavasarī cēla satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš vērsās arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Drīz pēc tam tika rosināti arī divi auditi. Vienā tika vērtētas administratīvās izmaksas, bet otrā – mārketinga un reklāmas izdevumi. Audits liecina, ka apšaubāmām reklāmas aktivitātēm iztērēti 20 miljoni eiro.

"Var izdarīt secinājumus, ka pēdējo piecu gadu laikā aptuveni 20 miljoni eiro "Latvijas dzelzceļa" ir "izplakarēti" sabiedrisko attiecību un mārketinga aktivitātēm bez saistības ar sasniedzamo rezultātu un mērķi, kāpēc šādi līdzekļi vispār tiek tērēti," saka Linkaits.

Ceplis bilsts, ka "Mums nav pamata domāt, ka šie līdzekļi ir bijuši iztērēti formāli nesaimnieciski. Tiem apakšā ir bijuši lēmumi, vadlīnijas, izvērtējumi. Viena lieta ir pēc būtības, otra lieta ir formāli. Formāli tas ir vadījies pēc visiem uzņēmuma principiem."

Auditā arī neesot atrasta informācija, kas liecinātu, ka labumu no tēriņiem guvis kāds no lēmuma pieņēmējiem. Līdz ar to arī KNAB neesot plānots vērsties. 

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO