Piektdien, 25. oktobrī, par kukuļņemšanu cietumā nogādāts notiesātais bijušais "Latvenergo" viceprezidents Aigaru Meļko, kuram ieslodzījumā būs jāpavada vairāk nekā četrus gadus. Trīs gadu cietumsodu izcietīs Latvenergo tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs, un konsultants Andrejs Livanovičs, kurš deva kukuļus.

» "Latvenergo" kukuļošanas lietā notiesātie nogādāti ieslodzījuma vietā, trešais aizturēts

Tā dēvētā pirmā "Latvenergo" korupcijas lieta vēsturē tiks pieminēta ar to, ka iztiesāta saprātīgā laika posmā un vainīgie saņēmuši atbilstošu sodu. Tomēr krimināllieta ir būtiska vēl kāda cita iemesla dēļ. 

Tiesāšanās gaitā tika apšaubīts vai valsts kapitālsabiedrības valde var tikt apzīmēti kā valsts amatpersonas. Jo kā uzpirktām privātpersonām tām sods būtu daudzkārt maigāks. Drīzumā šīs niansētās juridiskās cīņas turpināsies Satversmes tiesā, jo pēc Meļko un Cvetkova sūdzības ierosināta lieta. Ja konstitucionālā tiesa lems viņiem labvēlīgi, tas ietekmēs ne vien šo, bet daudzas citas skaļas KNAB lietas, kas jau pabeigtas vai joprojām ir izmeklēšanā.

Pirms 9 gadiem starptautiskais energogigants "Alstom" Šveices prokuratūrai atzinās lielā kukuļdošanā. Viena no minētajām valstīm bija arī Latvija. "Alstom" un vēl citas ārvalstu firmas bija korumpējušas Latvijas amatpersonas, lai uzvarētu Latvenergo TEC 2 un Pļaviņu HES rekonstrukciju darbos.

"Latvenergo" augstākā vadība - Kārlis Miķelsons un vietnieks Aigars Meļko - vienojās, ka iepirkumos uzvarēs konkrētas ārvalstu firmas. Kukuļa naudu maksāja caur kādreizējo "Alstom" pārstāvi Andreju Livanoviču un vēlāk noziedzīgi iegūtos līdzekļus atmazgāja, iegādājoties nekustamos īpašumus.

Izmeklēšanu sāka KNAB, operatīvā ceļā ierakstīja vairāk nekā 200 Livanoviča telefonsarunas, un slēpti nofilmēja, kā Meļko automašīnā konsultants ieliek 146 tūkstošus eiro. 

KNAB 2. pārvaldes 1. nodaļas priekšniece Anda Rumjanceva stāsta: "Atskatoties atpakaļ, es teiktu, ka šī bija ļoti sarežģīta un grūta lieta. 2010. gadā birojam nebija pieredze šādu lietu izmeklēšanā. Pateicoties "Latvenergo" un "Daimler" lietām, mēs spējām uzkrāt šo pieredzi."

Savākto pierādījumu lietā esot bijis daudz. Livanoviča datorā atrastas tabulas, kas atspoguloja nelikumīgās naudas ceļus un kukuļa saņēmēju iniciāļus. Lietas sadalīja.

Pirmā tiesā nonāca Pļaviņu HES korupcijas lieta. Par 600 tūkstošu eiro kukuļu saņemšanu tika tiesāts Latvenergo kādreizējais viceprezidents Meļko, energomilža tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un naudas devējs konsultants Livanovičs.

Pirmajā instancē gan notika negaidītais. Tiesnese atzina, ka Meļko darbojies kā privātpersona un viņu sodīja vien ar naudas sodu. Cvetkovu, savukārt, attaisnoja. Rīgas rajona tiesnese Silineviča spriedumā atsaucās uz 2014.gadu, kad 11. Saeima Krimināllikumā precizēja amatpersonas definīciju, tajā iekļaujot arī valsts un kapitālsabiedrības. Tiesnese norādīja, ja noziegums pastrādāts līdz 2014. gadam, Latvenergo valdes locekļi par amatpersonām nav uzskatāmi.

Pirms trim gadiem, 2016. gada 7. februārī Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča norādīja: "Tad tā vienkāršoti sakot, Latvenergo amatpersonu lieta, kuru mēs pazinām 6 gadus, izrādās nav saucama par Latvenergo amatpersonu lietu? Saistībā ar tiesas veikto personu darbību kvalifikāciju, tā nav saucama par amatpersonu lietu krimināllikuma izpratnē."

Prokuratūra nākamajām tiesu instancēm ziņoja, ka 11. Saeima amatpersonas definīciju krimināllikumā tikai precizēja, nevis paplašināja. Par visu apstrīdēto periodu Latvenergo viceprezidents Meļko ir arī sniedzis valsts amatpersonas deklarācijas. 

Gan Rīgas apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa pievienojas šai pozīcijai. Latvenergo lietā apsūdzētajiem tika piespriesti reāli cietumsodi. Saskaņā ar raidījuma "Nekā personīga" rīcībā esošu informāciju, Meļko un Cvetkovs ar advokātu biroja "Šķiņķis un Pētersons" sagatavotu sūdzību vasarā vērsās Satversmes tiesā. Lieta tikusi ierosinata nesen, gan pēc vairākkārtējiem neveiksmīgiem mēģinājumiem.

Vasarā Meļko un Cvetkova sūdzības noraidīja, bet šoreiz lieta tika ierosināja. Tomēr netika apmierināts pats galvenais. Satversmes tiesa neapturēja Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Meļko un Cvetkovam būtu jānokļūst ieslodzījumā. 

Meļko un Cvetkovs Satversmes tiesai rakstīja, ka apstrīdētā norma krimināllikumā neesot pietiekami skaidra. Neesot bijis iespējams paredzēt, ka viņiem šī norma tiks piemērota. Satversmes tiesas spriedumiem ir likuma spēks un, ja tā lems, ka krimināllikuma norma līdz noteiktam laikam neattiecas uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem, tad vairākās KNAB lietās saruks sodi. Iespējams, ka draud izgāzties arī  izmeklēšanā esoši procesi. 

Tiesā patlaban vienā instancē atrodas Latvenergo pamatlieta, kurā kukuļa apmērs ir četri miljoni. Tajā uz apsūdzēto sola sēdies kādreizējais valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, Meļko un vēl viena amatpersona, TEC 2 rekonstrukcijas grupas direktors Ēriks Priednieks.

 » Kas patiesībā pieder Šlesera un Šķēles ģimenēm?

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta prokurors Māris Leja skaidro: "Ja viņi lemtu, ka šī norma ir atzīstama par spēkā neesošu  un ar atpakaļejošu spēku, tas varētu ietekmēt vismaz mūsu nodaļā diezgan lielu lietu skaitu vismaz tādu, kas sabiedrībai ir labi zināmas. Tā būtu gan "Daimler" lieta, gan "Latvenergo" vēl neiztiesātā lieta, būtībā lielākā daļa. Tas ir vēl ļoti liels apjoms, kas palicis neiztiesāts. Tāpat bērnu slimnīcas lieta. Kurā līdzās krāpšanas pantiem ir inkriminēti arī kukuļošanas panti. Un arī vēl dažas KNAB izmeklēšanā esošās lietas varētu skart."

Uz jautājumu vai tās varētu skart Rīgas satiksmi kā kapitālsabiedrību, atbilde ir apstiprinoša. 

Saeimas uzdevums tagad Satversmes tiesā esot noskaidrot, ko deputāti savulaik bija domājuši, grozot Krimināllikumu. Un cik kvalitatīvi likums bijis sagatavots iepriekš. 

Saeimas deputāte un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja (JKP) Juta Strīķe apgalvo, ka "ir pilnīgi skaidra amatpersonas definīcija, ka amatpersona, kura rīkojas ar valsts, pašvaldības mantu, un naudas līdzekļiem, ir pieskaitāma pie amatpersonām. Tā ir arī vispārējā prakse, OECD prasība. Tāpēc man nav šaubu, ka tās ir amatpersonas."

ANDREJS JUDINS 

Saeimas deputāts un 11. Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvis (Jaunā vienotība) Andrejs Judins jautā, kāds bija mērķis 11. Saiemā precizējot šo normu.

Leja norāda, ka šī nestabilitāte, kad viena tiesa saka vienu, otra citu, radot nenoteiktības sajūtu. "Runājot par tādām perpektīvēm, vai izredzēm, kā es viņas vērtēju, vismaz tik tālu, cik es pārzinu ECT un cik tālu esmu pētījis Vācijas judikatūru, jautājumā par to, kādos gadījumos konstitucionālā tiesa pasaka, ka norma nav bijusi pietiekami skaidra, tādēļ indivīds nevarēja paredzēt kriminālvajāšanas un notiesāšanas risku, tad Vācijas konstitucionālā tiesa ir ļoti retos gadījumos ir pateikusi, ka norma nav bijusi pietiekami skaidra."

Šobrīd Saeimā tiek grozītas vēl divas būtiskas normas attiecībā uz krimināllietām. Tiesās debašu ilgums nevarēs pārsniegt gadu. Aizdomās turētie un apsūdzētie nedrīkstēs melot, viņiem būs jāklusē vai jāsaka tikai patiesība. Tas tiek darīts ar mērķi izvairīties no izmeklēšanas nokļūšanas maldīgos sānceļos. Kā rāda Latvenergo lietas gaita, likumdevēja darba kvalitāte var būt pat izšķiroša, lai noziegumus pastrādājušie saņemtu tiem pienākošos sodu.