Tiesībsargs Juris Jansons šonedēļ pie politiķiem vērsās ar iesniegumu Satversmes tiesā (ST), kurā šoreiz apstrīd valstī noteikto trūcīguma līmeni, kas ir galvenais kritērijs sociālās palīdzības saņemšanai, vēsta raidījums LNT Ziņu TOP10.

Pagājušajā mēnesī Juris Jansons uz Satversmes tiesu gājis kā uz darbu, jo šī ir jau trešā viņa prasība – kā neatbilstošu pamatlikumā ierakstītai sociāli atbildīgai valstij viņš apstrīdējis arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un garantēto minimālo ienākumu līmeni. Tā kā tas ir 53 eiro, un ar to nesanāk ne cieņpilna dzīve un ar to neizvilktu pat vislielākais askēts. 

LNT Ziņas skaidroja, kāpēc minimālais ienākums nav mainīts jau gadiem, par spīti tam, ka dzīves dārdzība ir augusi pamatīgi?

Misijā "Dzīvības ēdiens" siltu maltīti ikdienu var saņemt, neuzrādot ne dokumentus, ne izziņas. Salīdzinot ar 1990. gadiem, rinda pēc ēdiena esot krietni sarukusi.

"Skaits ir manāmi samazinājies, ja tajā laikā skaits bija 2000 cilvēku, tad šobrīd pat divu simtu nav, kaut kur tagad vēsāks laiks palicis – 180," stāsta misijas "Dzīvības ēdiens" izpilddirektors Harijs Provornijs.

Cik liels skaits Latvijas iedzīvotāju tieši šobrīd ir pakļauti nabadzības riskam, – izrādās, tādi statistikas dati nemaz nav pieejami. Jaunākie dati ir divus, trīs gadus veci.

Neapmierinātību ar to pauž Latvijas Pretnabadzības tīkla vadītāja Laila Balga: "Mēs pat rakstījām speciālu komentāru LM, ka nevar atsaukties uz novecojušiem datiem, ka ļoti strauji mainās situācija Latvijā, īpaši ekonomiskā."

Centrālās statistikas pārvaldē (CSP) apstiprina, ka sarežģītās metodoloģijas dēļ ziņas par situāciju 2018. gadā būs pieejamas tuvāko mēnešu laikā, par šo gadu – vēl pēc gada.

"Ir zināms laiks, lai to visu apstrādātu un iegūtu no visiem reģistriem," raidījumam apliecina CSP pārstāvis Viktors Veretjanovs. Šobrīd pieejamie dati liecina, ka nabadzības slazds draud tad, ja vienas personas mājsaimniecībā ienākumi mēnesī nepārsniedz 367, bet ģimenes mājsaimniecībā – 770 eiro mēnesī.

2017. gadā nabadzības riskam bija pakļauta vairāk nekā ceturtā daļa valsts iedzīvotāju.

"Tieši nabadzīgākiem iedzīvotājiem tieši ir saistoši minimālie ienākumi, minimālie sliekšņi, ja tie sliekšņi pieaug, mazinās arī nabadzība," norāda CSP pārstāvis.

Tomēr valsts atbalsta mehānismi, kas palīdzētu izkļūt no nabadzības slazda, nav mainīti gadiem. Garantētais minimālā ienākuma līmenis (53 eiro) nav būtiski pārskatīts septiņus gadus. Trūcīguma līmenis (128,06 eiro) – deviņus gadus, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (64,03 eio) – 13 gadus. Kamēr pēc starptautiskiem principiem aprēķinātais nabadzības risks iedzīvotāju vidū aug, valsts noteiktais trūcīguma līmenis paliek nemainīgs.

Šos rādītājus vajadzētu vienādot, uzsver Laila Balga: "Piemēram, mūsu organizācija dzird, kādi cipari ir GMI Īrijā. Vai Zviedrijā un mēs esam šobrīd šai smieklīgajā situācijā, ka nekas vēl nav mainījies – 53 eiro GMI."

Nākamgad valdība ar pašvaldībām vienojusies par 11 eiro palielināt Garantēto minimālo ienākumu, uz kuru var pretendēt vistrūcīgākie iedzīvotāji, kuriem nav nekādu ienākumu. Rocīgākās vietvaras jau šobrīd atsevišķām iedzīvotāju grupām to noteikušas augstākā apmērā. Kas faktiski ir 36 centi dienā, principā pēc būtības tas neko nemaina.

Šobrīd Satversmes tiesā ir jau trīs tiesībsarga pieteikumi. Viens no tiem – par garantēto minimālo ienākumu līmeni jau ir pieņemts izskatīšanai, par pārējo divu – valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un trūcīguma līmeni – pieņemšanu vai noraidīšanu izskatīšanai konstitucionālā tiesa lēmumu pieņems šomēnes.

"Ja mēs raugāmies atbilstoši tai metodoloģijai, ko izmanto Latvija, protams, tur ir manipulatīva pieeja, es saprotu, ka tam ir vairāki iemesli, pirmkārt, slēpt nabadzību un sociālo realitāti Latvijā un otrs, lai nepildītu tos principus, kas ir ierakstīti LR Satversmē, proti, sociāli atbildīga valsts," norāda tiesībsargs Juris Jansons.

"Es esmu ļoti kritiska, jo redzu, ka viss iet kā iepriekšējos gadus." Latvijas Pretnabadzības tīkla vadītāja norāda – Labklājības ministrijai, lai tiktu galā ar situāciju, trūkst ne vien finanšu, bet arī cilvēkresursu. "Es šaubos, vai tas tik ātri attīstīsies, ja mūsu vadībā nebūs atbilstošas amatpersonas, tai skaitā labklājības ministre. Es uzskatu, ka cilvēks šobrīd īsti nepārzina lietas un nejautā arī citiem, kas ir zinošāki."

Tikmēr labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzskata, ka ir pirmā, kurai izdevies iekustināt atbalsta minimālo ienākumu saņēmējiem pārskatīšanu. Samazinot bezdarbnieka pabalstu, ietaupītie 10 miljoni eiro nākamgad ļaus līdz 80 eiro celt minimālās vecuma un invaliditātes pensijas un sociālā nodrošinājuma pabalstu cilvēkiem ar invaliditāti.

"Tas noteikti nav pietiekami, ne tuvu nav pietiekami, bet tas mazais gandarījums ir par to, ka šis vezums ir beidzot ticis iekustināts, ja gadus desmitus tas stāvēja uz vietas, tad tomēr tagad tā virzība ir iestājusies," raidījumam saka Petraviča.

"Tā ir manipulatīva pieeja, manipulējot ar sabiedrību, es pat teiktu tā – melojot sabiedrībai par tiem centieniem kaut ko darīt sociāli visneaizsargātāko cilvēku labā." Tā uzskata tiesībsargs, kurš neizslēdz, ka līdz Satversmes tiesai var nonākt arī citi viņa pieteikumi, piemēram, par minimālo pensiju un minimālo invaliditātes pensiju.

"Stāsti ir daudzi, kas liek nu, teiksim tā, ka tu lasi šīs intervijas ar viņiem, sarauties un ir diezgan skumji un šausmīgi," domā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, Dr. phil. Ģirts Jankovskis.

Stāsta pētījuma par senioru dzīvi Latvijā zinātniskais redaktors uzsver, – pensionāri ir dažādi un viņu pastāvīgie ienākumi atsevišķos gadījumos pat ir vienīgais balsts tuviniekiem.

"Diezgan daudz ir tādu pensionāru, kas, teiksim, tā lāpa tos caurumus, ko valsts nelāpa. Bija viens seniors, kurš strādāja un uzturēja savu meitu zinātnieci, jo zinātnē algas mazas, bija 80 gadīga pensionāre, kas turpina strādāt un atbalsta savu dēlu invalīdu, pieaugušu dēlu," pauž Jankovskis.

74% gadījumu nabadzības riskam pakļauti ir vientuļie pensionāri pēc 65 gadu vecuma. Tas nozīmē – senioru trūkums iet roku rokā ar vientulību.

"Pensionāre, kurai ienākumi bija 100 eiro. Viņa jokojot stāstīja par savu ietaupīšanu, spēju izdzīvot. Viņi bieži atrod paralēlo stāstu, kas kompensē to netaisnību, kas ir notikusi."

Neatkarīgi no tā, ka rinda pēc dzīvības ēdiena kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir samazinājusies desmit reizes, Eiropas nabadzības riska topā Latvija ieņem otro vietu, tikai pavisam nedaudz atpaliekot no Rumānijas, atklāj raidījums.

Noskaties sižetu!

Lasīt un pievienot komentāru
VISI VIDEO
Saturs drīz būs pieejams