Melnais leopards. Ilustratīvs attēls.

FOTO: AFP / Scanpix

Janvārī no kāda dzīvokļa Rīgā izņemts melnais leopards. Eksotiskā dzīvnieka saimniece to regulāri barojusi ar svaigu gaļu, vedusi pastaigās un leopardam bijusi pašam sava istaba, noskaidrojis TV3 raidījums "Degpunktā".

Visticamāk, dzīvnieks iegādāts melnajā tirgū. Saimniece to barojusi ar svaigu gaļu un vedusi pastaigās. Atbildīgie dienesti par dzīvnieku varētu būt uzzinājuši no kaimiņiem, kuri ar leopardu sastapušies kāpņutelpā, vēsta raidījumā.

Pārbaudot informāciju, 7.janvārī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Rīgas Zooloģiskā dārza darbiniekiem, ievērojot visus drošības pasākumus, izņēma un nogādāja dzīvnieku zooloģiskajā dārzā, vēsta aģentūra LETA.

"Mēs to darījām diezgan nelabprāt, jo tie sprosti, kuros šobrīd ievietots melnais leopards, pēc drošības prasībām neatbilst leoparda turēšanai, tāpēc patiesībā es ļoti riskēju ar saviem darbiniekiem šobrīd," "Degpunktā" pauda Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.

Viņš arī raidījumam pauda, ka, ņemot vērā, kādos apstākļos dzīvoklī mitis leopards, agrāk vai vēlāk tā saimniecei eksotiskā dzīvnieka turēšana būtu beigusies traģiski.

Vaicāts, kas un kādos apstākļos leopardu atveda uz zoodārzu, Līdaka aģentūrai LETA skaidroja, ka parasti šādās situācijās tiek pieņemts lēmums no policijas puses par dzīvnieka izņemšanu. Tā kā melnais leopards ir Vašingtonas konvencijas apdraudēto sugu sarakstā, iesaistās Dabas aizsardzības pārvalde. Abas institūcijas pieņem lēmumu par dzīvnieka izņemšanu un saskaņo to ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Tad iesaistās zoodārza vetārstu brigāde, jo pie šādu dzīvnieku pārvešanas notiek iemidzināšana,un ar zoodārza transportu dzīvnieks tiek nogādāts Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

Kā aģentūrai LETA norādīja DAP pārstāve Maija Rēna, ņemot vērā, ka policija patlaban izmeklē krimināllietu saistībā ar aizsargājamo savvaļas dzīvnieku nelegālu turēšanu un pārvadāšanu, izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju pārvalde nevar sniegt.

DAP patlaban reģistrēti aptuveni 1000 minētās konvencijas pielikumos iekļauto sugu dzīvnieki, no kuriem gan lielākā daļa tiek turēti Rīgas zooloģiskajā dārzā un Latgales zooloģiskajā dārzā. Savukārt lielākā daļa no privātpersonu īpašumā reģistrētajiem savvaļas dzīvniekiem ir papagaiļi, bruņurupuči un tā saucamie mazie rāpuļi.

DAP pieredz liecina, ka iemesli dzīvnieku nereģistrēšanai ir visdažādākie, sākot no nezināšanas un beidzot ar apzinātām nelikumīgām darbībām. Lai dzīvnieku piereģistrētu, tā īpašniekam ir jāspēj pierādīt dzīvnieka legālo izcelsmi. Taču dzīvnieki bez legālo izcelsmi apliecinošiem dokumentiem nereti ir lētāki un tāpēc cilvēki ekonomisku apsvērumu dēļ izvēlas iegādāties šādus dzīvniekus, neapzinoties, ka nereti šie dzīvnieki ir nelikumīgi iegūti savvaļā vai audzēti labturības prasībām neatbilstošās audzētavās.

Citos gadījumos dzīvnieku kolekcionāri, apzinoties, ka konkrētās sugas īpatņu turēšana viņiem netiks atļauta, dzīvniekus ieved valstī un tur nebrīvē, nesaskaņojot to ar atbildīgajām iestādēm, norādīja Rēna.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pēdējos gados policija vairākkārt konstatējusi nelikumības ar eksotiskajiem dzīvniekiem. Piemēram, 2018.gada nogalē policija konstatējusi, ka vairākas privātpersonas nelikumīgi vēlējušās realizēt divus krokodilu un lūša izbāžņus, kā arī tirdzniecībā piedāvāti dzīvi eksotiskie dzīvnieki - savvaļas kaķis servals un plīvurpūce. 

Likumsargi noskaidroja, ka privātpersonas vēlējušās pārdot divus krokodilveidīgo dzīvnieku izbāžņus, kuru cena par katru bija 100 eiro, dzīvu savvaļas kaķi servalu par 8000 eiro, 6000 eiro vērtu krokodila izbāzni, kā arī lūša izbāzni par 500 eiro. Dzīva plīvurpūce tirgota par 500 eiro. Pārbaužu laikā neviena no privātpersonām nevarēja apliecināt ne izbāžņu, ne dzīvo dzīvnieku legālo izcelsmi.

Savukārt pērn pavasarī policija pieķērusi divas privātpersonas mēģinājumā pārdot polārlāča ādu un vistu vanaga izbāzni. 

Latvijā, tāpat kā jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir aizliegts tirdzniecībā piedāvāt gan dzīvus īpatņus, gan izstrādājumus no savvaļas sugām, ja nav iespējams pierādīt to legālu izcelsmi. Turklāt Dzīvnieku aizsardzības likums Latvijā aizliedz ārpus zooloģiskajiem dārziem un reģistrētām savvaļas dzīvnieku turēšanas vietām turēt nebrīvē kā mājdzīvniekus savvaļas plēsēju kārtas dzīvniekus, primātus, krokodilus, čūskas un jūras zīdītājus.

Veicot tirdzniecību ar sugām, kas iekļautas starptautiskas konvencijas pielikumos, nepieciešams saņemt atbilstošu sertifikātu vai atļauju, kas apliecina attiecīgo īpatņu legālo izcelsmi.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO