Счетчик воды / Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Neilgi pēc "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) "liftu lietas" atklājušās nesakritības par iedzīvotāju saņemtajiem ūdens rēķiniem. Tie nereti ir ievērojami lielāki, nekā patiesībā patērēts, svētdien, 9. februārī, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Šonedēļ Valsts policija RNP veica kratīšanu aizdomās par nelikumībām liftu apkopes iepirkumā. Rudenī atklājās, ka šis Rīgas pašvaldības uzņēmums slēgtajā "PNB bankā" glabāja 6 miljonus eiro, un šobrīd nav zināms, vai un kad tos izdosies atgūt.

Pirms četriem gadiem Valsts kontrole "Rīgas namu pārvaldniekā" fiksēja nopietnus pārkāpumus. Klientu naudu izmantoja fiktīvu darbinieku algošanai, tika nepamatoti paaugstināta pārvaldīšanas maksa un par avāriju novēršanu uzņēmums iekasēja trīsreiz vairāk nekā patiesībā izlietoja. 

Daudzdzīvokļu mājās patērēto ūdeni uzskaita divos posmos. Katrā dzīvoklī ir skaitītājs, kas fiksē, cik ūdens patērēts. Papildus uz visu māju ir uzņēmuma "Rīgas ūdens" skaitītājs, kas mēra, cik ūdens piegādāts kopā. Šī skaitītāja rādījums parasti ir lielāks un rēķins jāmaksā saskaņā ar to, tādēļ iedzīvotāji pārmaksā, vēsta raidījumā.

Pēc deklarētajiem dzīvokļu skaitītāju rādījumiem kādā deviņstāvu mājā Dzelzavas ielā gada laikā iedzīvotāji patērējuši ap septiņiem tūkstošiem kubikmetru ūdens. Savukārt "Rīgas ūdens" ierīce saskaitījusi par tūkstoš kubikmetriem jeb 16% vairāk. Par to iedzīvotāji samaksājuši vairāk nekā divtūkstoš eiro. 

Deviņstāvu mājā Varavīksnes ielā iemītnieki fiksējuši piecu tūkstošu kubikmetru ūdens patēriņu. "Rīgas ūdens" - par tūkstoš kubikmetriem vairāk. Par atšķirību samaksāti nepilni divtūkstoš eiro jeb par 19% vairāk.

Divstāvu mājā Artilērijas ielā iemītnieki gada laikā ir ap 500 kubikmetriem ūdens. Tikmēr mājas kopējais skaitītājs izmērījis par 230 kubikmetriem. Par starpību samaksāti gandrīz 500 eiro.

Visā Rīgā ir 11 tūkstoši daudzdzīvokļu māju un rīdzinieki ik gadu papildus savu dzīvokļu skatītājiem, samaksā summu, kas pārsniedz miljonu eiro, vēsta "Nekā personīga.

RNP un pašvaldības amatpersonas uzskata, ka kļūda ir iedzīvotāju skaitītāju rādījumos. Ūdens patēriņa starpību viņi skaidro ar to, ka dzīvokļu iemītnieki datus nenolasa pareizi vai mānās. 

Taču arī atšķirības paliek arī gadījumos, kad visiem ēkas dzīvokļiem uzliek modernas attālināti nolasāmas ierīces, kuras sagrozīt nevar. Problēma ir "Rīgas ūdens" uzstādītajos mājas kopējos skaitītājos, uzskata privātie apsaimniekotāji.

"Mājas ievada skaitītājā ir sava kļūda. Dzīvokļos uzstādītajos skaitītājos ir sava kļūda, un tā var svārstīties no nulles līdz 5%. Varbūt 7, ja sakritība ir ļoti neveiksmīga, ka maksimālā kļūda mājas ievadā un maksimālā kļūda dzīvokļos," raidījumam skaidroja "Rīgas namu apsaimniekotāja" valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. 

"Bet praktiski tā nemēdz būt, lielākā daļa ir, ko mēs konstatējam, ka nepareizi uzrāda mājas ievada skaitītājs. Un mums bija gadījumi, ka viena otra māja pat četras reizes mainīja, kamēr normāls sanāca," piebilda Trubko.

Pērn šis jautājums pacelts arī valdības līmenī. Ekonomikas ministrija izveidoja sarakstu ar 12 iemesliem, kas rada ūdens patēriņa starpību. 

Ūdens patēriņa starpības iemesli:

1. Uzrādīti mazāki ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi, nekā tie ir patiesībā.

2. Mehāniski ietekmēti ūdens patēriņa skaitītāji, apturot vai kavējot to darbību.

3. Uzstādīti dažādi ūdens patēriņa skaitītāji.

4. Uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji ar dažādu ūdens plūsmas uztveršanas jutību.

5. Dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēma ir sliktā tehniskā stāvoklī.

6. Atšķirīgos datumos nolasīti un iesniegti ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi.

7. Avārijās, remontdarbos nopludinātais ūdens daudzums.

8. Daļā atsevišķajos īpašumos nav uzstādīti vai nav verificēti ūdens patēriņa skaitītāji.

9. Atšķirīgs laiks, kad jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana.

10. Aizsērējuši ūdens patēriņa skaitītāji, sliktāka ūdens kvalitāte.

11. Ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas prasību neievērošana.

12. Aizsērējis vai citādi bojāts mājas kopējais ūdens skaitītājs (komercuzskaites mēraparāts).

"Jāsaprot, kā mājas ievada skaitītājs - ja viņam ir kaut kādi netīrumi, kaut kādi defekti, kaut kas paliek uz tām lāpstiņām, kas griežas, tas nozīmē, ka caur viņu iziet mazāk ūdens, bet uzrāda, it kā tas ir kubikmetrs," raidījumam pauda Trubko.

Viens no ierosinājumiem, kā panākt, lai dzīvokļu mājas kopējais skaitītājs būtu precīzāks, ir ūdens filtru uzstādīšana. Valdība novembrī uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) to izvērtēt.VARAM pie tā sola ķerties nākamgad.

Dzīvokļos uzstādītie skaitītāji parasti ir aprīkoti ar filtriem, tādēļ nekvalitatīvs ūdens vai netīrumi tiem kaitē mazāk. Savukārt "Rīgas ūdens" kopējiem skaitītājiem tādu nav. Apsaimniekotāju pienākums ir sekot līdzi aizdomīgām atšķirībām un pieprasīt lielo skaitītāju nomainīt. "Rīgas ūdens" saņem ap 300 šādu lūgumu gadā.

"Daļa šo te mēraparātu, ko mēs pārbaudām, tiek atzīta par turpmākai lietošanai nederīgiem. Tur ir vairāki aspekti - gan atrašanās ilgums tīklā, gan apjoms, kas iztecējis cauri šim skaitītājam, viņam ir dabiskais nodilums kaut kāds," "Nekā personīga" skaidroja "Rīgas ūdens" Patēriņa kontroles daļas vadītājs Dainis Drikšna. 

"Jebkurš mehānisms agri vai vēlu, teiksim tā, nevis pasliktinās, bet mainās precizitāte, iespējams. Tāpēc arī mēs šo faktu noteikti zinām un mēs veicam tāda veida pasākumus, kā šobrīd visiem jaunajiem objektiem, kas tiek pieslēgti, obligāta prasība ir šis mehāniskais filtrs pirms mēraparāta. "

Mājās, kas ūdensvadam jau pieslēgtas, "Rīgas ūdens" filtrus uzstādīs tikai tad, ja iedzīvotāju to īpaši prasīs un apmaksās - dažus simtus eiro. Tas pats attiecas uz dārgākiem elektromagnētiskiem vai ultraskaņas skaitītājiem, kas mēra precīzāk un ko ievieš, piemēram, Jūrmalā.

Šobrīd izmantotos skaitītājus "Rīgas ūdens" izmanto kā vienreizējas ierīces, ko pēc četru gadu izmantošanas nevis pārbauda un lieto atkal, bet izmet, vēsta raidījums.

Pienākums apsaimniekotājiem meklēt dažādo rādījumu iemeslus ir tad, ja trīs mēnešus pēc kārtas ūdens patēriņa starpība pārsniedz 20%. 

"Pirmais, mēs meklējam noplūdi, otrais, mēs veicam pārbaudes dzīvokļos, un, trešais, šajā rīcību plānā ir ārkārtas verifikācija lielajam skaitītājam," raidījumam skaidroja RNP Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns. Trešdaļā gadījumu atklājies, ka šie skaitītāji nav bijuši korekti.

Taču daudzviet mājas kopējais skaitītājs nemaz netiekot nolasīts katru mēnesi. RNP apgalvo, ka tā nav liela problēma, bet privātie apsaimniekotāji neslēpj, ka "Rīgas ūdens" ierīču rādījumi pat katrā piektajā mājā tiek nolasīti neregulāri.

Pirms diviem mēnešiem valdība piešķīra apsaimniekotājam lielākas iespējas un pienākumus ūdens starpības izskaušanā. Tas gan neattieksies uz kopējām mērierīcēm, bet gan uz dzīvokļos esošajiem skaitītājiem.

Augstākā tiesa atzinusi, ka iedzīvotājiem nav pienākuma maksāt par ūdens patēriņa starpību. Lai no tā izvairītos, iedzīvotājiem jāvēršas tiesā un jāapstrīd namu pārvaldnieku izrakstītie rēķini. "Rīgas ūdens" tīrā peļņa 2018. gadā bija pieci miljoni eiro. 

Video: "Nekā personīga" sižets

Lasīt un pievienot komentāru
VISI VIDEO
Saturs drīz būs pieejams