/nginx/o/2020/04/14/13054507t1h49c2.jpg)
FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET
"Dzīve ir trakoti smaga un sarežģīta. Un, ja nav humora izjūtas, tad ir galīgi bēdīgi, tad tu vari apmaldīties trīs priedēs, labāk vienā no tām uzrāpties un paskatīties no augšas un iesmiet." Tādu viedokli raidījumā ""Jā" ar Rimantu Ziedoni" pauž izteiksmīgā aktrise, runas mākslas skolotāja Zane Daudziņa.
Šī saruna notika pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī. Tāpēc, piemēram, izbraukumi ar izrādi "Sieviete kā konfekte" nenotiek.
Sveika, Zane!
Sveiks, Rimant!
Prieks, ka tu, reiz presē pateikusi, ka kādreiz jāmāk pateikt arī "Nē", esi piekritusi piedalīties raidījumā "Jā". Esmu nedaudz satrūcies tagad sarunā ar tevi...
Es arī, tad mēs abi esam satraukušies.
Jo man ir tāda sajūta, ka runas pedagogs, skolotājs var skenēt katru tavu žestu, katru tavu kustību, mīmiku, ķermeņa valodu vai kā to visu sauc. Man tev ir jautājums... Tu jau gadiem esi šajā profesijā, būs visi divdesmit...
Jā.
Vai tev nav iegājies – ja mēs nerunājam par lekcijām – ka tu ej pa ielu vai aizej kaut kur pārtijā vai sabiedrībā un automātiski no tās profesionālās rutīnas jau analizē cilvēkus?
Un es mēģinu koncentrēties un fokusēties vairāk uz... Grūti teikt, kas tas ir – fluīdi... Kaut kas atmosfērisks, kaut kas gluži nesaredzams, nesadzirdams, bet nojaušams, un varbūt tādēļ kādas profesionālā kretīnisma iezīmes iet secen šobrīd.
Tagad mēs runājamies, bet droši vien pēc tam, kad es noskatīšos raidījumu, tad es noteikti redzēšu visas savas kļūdas, visas tavas kļūdas, tad es varēšu kaut ko secināt. Bet tiešā komunikācijas brīdī man varbūt vienīgi iegriež ausī, ja kāds cilvēks pasaka kaut ko ļoti aplamu no valodnieciskā viedokļa.
Un es zinu - kāpēc. Tāpēc, ka tev ir filologa izglītība. Tas ir ļoti reti pie aktieriem sastopams. Bet par to vēlāk. Man tas jautājums ienāca prātā, jo es arī kādus gadus esmu strādājis kā literārais redaktors, un tad, kad es beidzu tās lietas – nu, paga, nevar normāli palasīt. To Dostojevski bišķi jāparediģē...
Jā, jā, - vai to vai citu vārdu nevajag pamainīt, būs pilnīgi cita skaņa.
... Un tas Andrejs Upīts būtu drusku īsināms.
Jā, jā, man arī ir līdzīgi. Zini, pirmie mani atalgotie darba metri bija izdevniecībā "Sprīdītis"... Labi, varbūt ne paši pirmie.
Paši pirmie bija operā, kur es biju pasniedzēja, es pasniedzu mēteļus paralēli studijām. Sēdēju garderobē. Bet tad 4. – 5. kursā mani uzaicināja uz "Sprīdīti" strādāt par korektori. Un tad tu vari iedomāties, ka acs uz to ir samērā ietrenēta un auss arī ir samērā dzirdīga - kas varētu būt labskanīgāk. Bet tas neizsaka to, ka es nevarētu runāt dažkārt neprecīzi, aplami vai pārāk brīvi.
Tu esi izstrādājusi un pasniegusi tādus kursus kā "Publiskā uzstāšanās", "Runas māksla", "Pārliecinoša uzvedība", es saprotu, ka tu esi apmācījusi arī valsts televīzijas un radio raidījumu vadītājus.