/nginx/o/2020/05/20/13110412t1h332e.jpg)
FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET
"Ja man ir nožēla, tā ir par to, ka zināmiem cilvēkiem ļāva izzagt Latviju," runājot par banku attīstību atjaunotajā Latvijā, kultūru, mīlestību un nepieciešamību palīdzēt citiem, raidījumā ""Jā" ar Rimantu Ziedoni", atklāja finansiste un kultūras patronese Ilze Jurkāne.
Sveicināti visi! Sveika, Ilze!
Zini, kāpēc mēs tevi uzaicinājām? Jo tu esi "Jā" cilvēks. Mūsu raidījuma devīze ir "Jā". Un mums ir radies tāds iespaids, ka tu esi "Jā" cilvēks.
Tur tev ir pilnīga taisnība.
Sāksim ar to – kad es pieeju pie bankomāta un saņemu naudiņu, kas nav nepatīkami – tas ir tavs projekts. Ne visi to Latvijā zina.
Daži zina vēl. Bet mans profils ir mainījies, – sākot ar grāmatu, kuru es uzrakstīju, tas bija pilnīgs "Jā" projekts. Jo es biju aizbraukusi uz Ziemassvētku tirdziņu, kur bija "Jāņa Rozes grāmatnīca", un man pienāca klāt galvena redaktore un jautāja, vai es negribētu uzrakstīt grāmatu. Es teicu – domāju, ka nē. Bet pagāja divas nedēļas, tas bija Zvaigznes dienā – un es ticu, ka tad tie trīs ķēniņi atnes dāvanas, – man piezvanīja no izdevniecības, un es aizgāju uz tikšanos. Tas ļoti dramatiski mainīja manu dzīvi daudzos veidos. Un tagad ir cilvēki, kas mani uzskata par foody – ēdienu cilvēku.
Vēl viens prieks atkal. Tas izraisa jaukas sajūtas. Es gribēju arī pateikt, ka man ir palicis iespaids, ka tu esi omulīgs cilvēks un izraisi pozitīvas emocijas. Visur tu esi klāt, kur esmu gājis, operas un teātru pirmizrādēs. Bet ir arī tā, ka tu esi daudz strādājusi. Tu esi sākusi strādāt 16 gadu vecumā.
Jā, tā ir taisnība.
Man ir vienkāršs, klasisks jautājums, ko ir loģiski uzdot Rietumu latviešiem – kāpēc pārcēlies uz Latviju? Un to tu izdarīji samērā agri.
Es to izdarīju pirms puča. Es te biju barikāžu laikā, un tad es aizlidoju, lai pārdotu savu māju un biznesu. Es vienmēr saku, ka es pārcēlos mīlestības dēļ – gan savas tautas, gan savas zemes, gan sava bijušā vīra dēļ.
Tāpēc man laikam vienmēr ir bijusi tik laba dzīve, jo es esmu vienmēr mīlējusi cilvēkus, to, ko es daru. Un es vienkārši ļoti ticēju, ka mans karmiskais uzdevums ir būt Latvijā, palīdzēt celt jaunu Latviju. Un tā es arī darīju, un tā bankomātu lieta ir viena no ietekmīgākajām lietām, ko es izdarīju. Otra lieta – es pierunāju pāris bankas, ka mēs neieviesīsim čekus. Mēs iesim taisnā ceļā uz debetiem un norēķinu kontiem.
Un tas ir, kāpēc mēs varējām panākt diezgan lielu lēcienu banku un finanšu pasaulē. Un ja nebūtu bijuši tik daudzi alkatīgu cilvēki, mēs varētu būt īsts finanšu centrs, un mēs uz to jau gājām.
Es neesmu noskaņots uzdot privātus jautājumus, bet tu ieminējies par Jāni, savu bijušo vīru. Nu, es tā iedomājos, salīdzinājumam – es biju vidusskolnieks un sāku sarakstīties ar Amerikas latviešu meiteni, viņa toreiz bija Rita Laima Rumpētere (tagad Bērziņa – red.), viņa šeit atbrauca visdrūmākajos laikos, man liekas, tas bija vēl Brežņeva laiks. Mēs intensīvi sarakstījāmies, mēs bijām tā kā no divām pasaulēm, un viņa man atvēra tādu kā lodziņu uz Ameriku. Un savukārt mazliet izgaismoju, kas Latvijā notiek. Mēs bijām no dažādām pasaulēm, mums nebija intīmu attiecību, mēs bijām draugi, un man tev šai sakarā ir jautājums. – Tu biji laulībā ar cilvēku no Latvijas, jūs arī bijāt it kā no divām pasaulēm. Vai jums abiem tomēr nebija dažādi skatījumi uz, piemēram, dzīves stilu, dažāda domu gaita? Vai bija kaut kāds pieslīpēšanās process?