Strādnieki. Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Praktiski visi uzņēmēji, kuri lūguši saskaņot viesstrādnieku ievešanu no trešajām valstīm sezonas darbu veikšanai, saņēmuši apstiprinājumu, – tā raidījumam "TV3 Ziņas" apliecināja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kopš 10. jūnija, kad Covid-19 pandēmijas dēļ specializētā veidā izsniedz atļaujas iebraukt trešo valstu pilsoņiem strādāšanai Latvijā, līdz šai nedēļai ieradušies 283 sezonas darbinieki – galvenokārt uzbeki un ukraiņi.

Latvijā viņi pārsvarā nodarbināti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivjkopībā un pārtikas ražošanā. Viņi gan esot piecas reizes mazāk nekā vajadzīgs sezonas laikā lauksaimniecībā, tamdēļ Zemnieku Saeimā saka – joprojām pastāv riski, ka raža daļēji paliks nenovākta, sapūstam uz lauka. Tās esot sekas tam, ka Covid-19 dēļ pārāk ilgi robežas bija ciet viesstrādniekiem.

"Kaut kāda daļa strādātgribētāju no Ukrainas ir aizbraukuši uz citām valstīm, piemēram, uz Vāciju, kur veic šos pašus darbus. Vācieši bija krietni atvērtāki darbinieku nodarbināšanai. Tika rīkoti speciāli reisi un cilvēki ar lidmašīnām no Ukrainas vesti uz Vāciju strādāt," norādīja Zemnieku Saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Tikmēr tiem viesstrādniekiem, kuri ir iebraukuši Latvijā no trešajām valstīm, visas uzturēšanās laikā mūsu valstī noteikti stingri pārvietošanās ierobežojumi.

"Darba devējam ir jānodrošina, ka pēc darba laika viņš neiet ielās, nesēž restorānos. Viņam ir jānodrošina pašizolācija," piebilst LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ja pat šiem viesstrādniekiem Covid-19 tests ir negatīvs, praksē tas viesstrādniekiem nozīmē režīmu – darbs/guļasvieta.

"Viņi nedrīkst pārvietoties ar sabiedrisko transportu, bet pēc darba pažizolēsies konkrētā vietā," turpina Rožkalns.

Daļa darba devēju jau pauduši nepatiku, ka viesstrādniekiem jāveic divi Covid-19 testi. Pirmais – tūlīt pēc ierašanās. Atkārtotā testēšana jāveic piektajā dienā. Tad visbiežāk sākot izpausties koronavīruss. Kamēr gaida rezultātus, nedrīkst strādāt. Finansiāli sāpīgi tas esot, nevis ar sezonas strādniekiem, bet ar no ārvalstīm piesaistītajiem speciālistiem.

"Atbrauc šeit augsti kvalificēts speciālists, piemēram, salabot iekārtu. Tā ir pilnīgi cita publika ar pietiekami augstu stundas likmi, dienas likmi. Tur katra tā diena maksā pietiekami daudz," norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Atvieglojums – ka Covid-19 testa izmaksas nav jāsedz uzņēmējam vai viesstrādniekam, ja Latvijā nomaksās visus nodokļus.

"Veic sociālās iemaksas vai ir plānots, ka veiks sociālās iemaksas atbilstoši sociālās apdrošināšanas nosacījumiem Latvijā, tad laboratoriskās testēšanas izmaksas tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem," sacīja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

Ja viesstrādniekam Covid-19 tests ir pozitīvs, tad karantīnas/izolācijas izmaksas, līdz atveseļošanās brīdim, visticamāk, segs darba devējs pēc vienošanās ar sezonas strādnieku. Viņam nav tiesību šajā laikā izceļot atpakaļ uz izcelsmes valsti.

"Šiem cilvēkiem ir jāapzinās, ka, neievērojot šos nosacījumus, var tikt anulēta vīza un tikt veikti dažādi citi pasākumi," uzsver Feldmane.

Kopumā, kā viesstrādnieki no trešajām valstīm vai ārzemju speciālisti no Covid-19 sarkanajām valstīm Latvijā īsteno mūsu valsts prasības, dots uzraudzīt Veselības inspekcijai un Valsts policijai.

Video: "TV3 Ziņas"

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO