Andrejs Mediņš sāk savu runu ar paskaidrojumu par savu klusēšanu, jo kopš izskanēja ziņas par pārkāpumiem Bruknas muižā, ar viņu nebija iespējams sazināties:

"Pirmā lieta - es vēlos pateikties Latvijas ļaudīm, dažādu reliģiju pārstāvjiem, kas šeit ir, esat saslēgušies, neesat vienaldzīgi, kas šeit notiek. Vēlos pateikties par emocionālo, garīgo atbalstu. To varēja darīt tie cilvēki, kas zina mani, pazīst Bruknu. Paldies par spēku, ko es saņēmu šajā laikā," klāsta Mediņš.

Preses konferences laikā viņš vēršas pie žurnālistiem un izsaka tiem lielu cieņu. "Neskatoties uz to, ka daži bijāt vīlušies, mani nesatiekot, neatbildot uz telefona zvaniem. Šeit nav runa par informāciju, bet par enerģiju. 

Skaidrojot gadījumu, kad cilvēks pametis darbu uz lauka, Mediņš minēja, ka kāda kopienas sieviete tiešām aizbēgusi, jo bijusi pārsteigta un nobijusies par televīzijas ierašanos.

"Šis stāsts nav vakardiena vai aizvakardiena. Viss sākās pirms daudziem gadiem. Viss aizsākās manā dzīvē no brīža, kad dienēju Afganistānā. Kad no 600 palikām tikai 40," stāsta Mediņš. "Man vienmēr ir bijusi ļoti svarīga dzīvības, dzīves dāvana... Tā iesākās Brukna."

Mediņš paskaidro, kas ir Brukna: "Tas neesmu es. Mēs esam 300 cilvēki. Tas neskar tikai mani, bet visus tos cilvēkus, kas dzīvo šajā kopienā, strādā tajā."

Mācītājs uzsver, ka "šeit ir unikālā kārtība". "Šeit neviens nevar teikt - neiešu peldēties, neiešu lūgties... Šis ir pirmais noteikums - mēs visu darām kopā."

Tāpat Mediņš informē, ka kopienai "nav nekā kopīga ar Katoļu baznīcu, kā tikai tas, kā viņu svētība... Tā man ļauj veikt šo garīgās aprūpes darbu".

Mediņš uzsver, ka viņš neesot viens, kas palīdz bērniem. "Bija arī valsts institūcijas, kuras šodien vairs nav. Ir vēl vietas, kurām vajadzētu valstī atvērt šiem pamestajiem, negribētajiem cilvēkiem durvis."

Mācītājs paskaidro, ka Bruknā ir ļauts dzīvot bērniem šeit ar norunu - "nav atsevišķa dzīvesveida, viss tiek darīts kopā. Ja vecākiem tas ir pieņemams, ja bērni, pusaudži var šo pieņemt kā dzīves daļu, viņi šeit var dzīvot".

Daļai bērnu, kas mitinās Bruknā, līdzi sekojušas gan bāriņtiesas, gan bērnunami, pastāsta Mediņš. "Vecākiem jau tikai tika ieteikts - vienīgais, kas tavu bērnu var savākt, ir Brukna."

Viņš uzsver, ka nekad nav atteicis vietējai skolai, kas neesot gatava cīnīties un palīdzēt, lai bērni var iegūt obligāto izglītību. "Jau 10 gadus nekad nevienam neesmu pateicis nē."

Mediņš atzīst, ka neskatoties uz šo skandālu, viņš ir saņēmis "tādu garīgu pateicību". "Šie bērni ir kļuvuši par brīnišķīgiem, lieliem cilvēkiem."

Viņš atkārtoti uzsver, ka nekas no šī neesot viņa personīgais nopelns: "Visu būvē kopiena. Es esmu viens no tiem. Mēs to darām kopā. Mēs to arī darīsim kopā."

Mācītājs uzsver, ka "šī [Brukna] nav jauniešu pāraudzināšanas iestāde".

"Varbūt tā ir mana lielākā kļūda. Es nespēšu pateikt aiz mīlestības "nē" tiem vecākiem, kas lūgs palīdzību. Kur sūtīt šos jauniešus, kam ir problēmas ar policiju, vecāku tiesībām? Man nav problēmu. Mēs kopā ceļamies, strādājam, lūdzamies, ēdam. Mums nav saplānota programma, darba stundas. Mēs izdzīvojam dzīvi," stāsta mācītājs.

Andrejs Mediņš uzsver: "Kāpēc esmu joprojām pilns ar mieru? Tāpēc, ka daudzi Latvijā mani nepazīst. Es nebaidos no nāves. Kaut šodien jūs varat mani piesist krustā. Jūs varat mani notiesāt, apsūdzēt. Es to visu pieņemšu ar lielu mīlestību."

Mediņš izstāsta kādu gadījumu iz dzīves kopienā: "Atved puisi, kurš negrib šeit dzīvot. Esot trīs mašīnas nozadzis. Esmu gatavs tādus paņemt tad, ja viņš pats to vēlēsies.

"Kopienai ir fantastikas attiecības, sadarbība ar bāriņtiesām, bērnu tiesībām, probāciju, valsts tiesnešiem, kur piespēlē kādu, kuram draud kolonija," turpina Mediņš. "Ar ko ir unikāla Brukna? Ar to, ka šīs durvis nekad nav aizslēgtas. Šeit viss ir atvērts. Arī pa nakti. Jūs varat darīt un dzīvot šeit, jo man un mums nekas nav slēpjams. Nekas!"

"Tāpēc visi šie apmelojumi, apmelnojumi, kas nāk no valsts iestādēm, pārvaldes. Kāpēc nav viņi uzdevuši jautājumu - kāpēc esi Bruknā, kāpēc tev tur patīk? Šeit nav žogu, režģu. Vecāki brauc, divreiz dienā iet autobuss. Jebkurā brīdī var braukt prom. Tā ir vienkārša dzīves izdzīvošana," klāsta Mediņš.

Mācītājs norāda, ka izskanējusī informācija par bērnu nostrādināšanu 13 stundas no vietas esot meli. Tāpat arī atgadījums par medicīniskās palīdzības nesniegšanu esot neprecīzs. "Tā bija sieviete gados, ko atveda pēc ilgstošas alkohola lietošanu."

"Pateicoties maniem mīļajiem vecākiem, kuri mani ir iemācījuši būt atbildīgam, šodien esmu tas, kas esmu," noteic Mediņš. "Katram ir sava vaga, kas jāravē. Arī man. Es to varu darīt 15 minūtes, divas stundas, varu visu dienu to darīt, bet neko neizdarīt. Mēs beigsim tad šo dienu, kad nolasīsim upeņu krūmus, kad nolasīsim. Kas šeit ir nepareizs?"

Andrejs Mediņš atzīst, ka pēc baznīcas tradīcijām trešdienās un piektdienās ir gavēnis, kas nozīmē, ka kopienā netiek ēsta gaļa. "Tēja, ūdens, maize, ievārījums, varbūt vēl kaut kas. Tajā ir kaut kas nedabisks? No tā ir jāsargā bērni?"

Mācītājs dalās ar vēl kādu atgadījumu no dzīves. "Tie, kuri nepazīst mani, 13 gadus manā dzīvē bija blakus brīnišķīga omīte, kuras mazmeitu mēs arī uzņēmām šeit. Vienīgais gadījums bibliotēkā - jaunietis psihoja un aizcirta durvis. Annai, kundzīte, bija 89 gadi. Anna saka - kāpēc tu dauzi durvis? Viņš saka - ei, tu, kuņ*, tu man šonakt atsūkāsi? Atbildiet man uz jautājumu, kā jūs rīkotos?"

Mediņš atzīst, ka viņš paņēmis "jaunieti aiz škvarņika un sapurināju. Noliku uz ceļiem un teicu, ka trīs stundas pēc kārtas atvainosies Annai. Cilvēkam, kas atdevis savu dzīvi, lai kalpotu baznīcai".

Runas noslēgumā Mediņš pauž, ka viņš piekrītot bērnu tiesību organizācijai, ka "varbūt tā nav atbilstoša vide pusaudžiem, jauniešiem dzīvot ar atkarīgajiem".

"Šie cilvēki gan ļoti atšķiras no tiem, kuri joprojām Rīgā dzer, duras. Šie cilvēki ir ceļā. Es aizstāvēšu savu kopienu, savus alkoholiķus, citus atkarīgos, jo viņi dzīvo ar cerību, ka tā vairs nebūs," norāda Mediņš.

"Viņi dara visu kopā. Stundu uz ceļiem no rīta, stundu - vakarā. Un ar to mēs esam unikāli. Man nav jākaunas no tā. Un es pieņemu šo aizrādījumu - labi, pusaudži, jaunieši šeit nedzīvos."

Mācītājs izsakās, ka "šo jauniešu problēma nav narkotikas, azartspēles, alkohols, vienīgā problēma ir dzīves pieredzes trūkums".

Kad man uzdod jautājumu - vai tu atbalsti internātskolas? Mana atbilde ir - jums nav, ko piedāvāt. Mēs nevaram šodien bez šādām iestādēm," izsakās mācītājs.

"Es gribu jūs nomierināt - es cienu valsts kārtību, tās lēmumus. Neesmu pret kārtību. Esmu gatavs sastrādāties. Es gribu, lai mēs saprastu, lai palīdzētu valstij rīkoties. Problēma nav kriminālais pusaudzis. Nav jau liecības, piemēru, kam sekot. Tāpēc esmu gatavs ar visu kopienu - rīkosim seminārus, piesaistīsim speciālistus. Visus! Lai nebūtu tā, ka "bija, kā bija, bet nekas nav mainījies"," izsakās Mediņš.

"Es negribu atšūt. Nākam kopā! Izstrādājam šo. Nevis tikai teorētisko stratēģiju, bet gribu, lai ir nevis pareizi, bet pa īstam.

"Aicinu visus Latvijas iedzīvotājus - jebkurā diennakts laikā varat šeit ienākt, šeit visas durvis ir vaļā. Jūs šeit varat ienākt, lai tiesātu, vērtētu. Šeit nekas nav tāds, ko mēs no kāda slēptu," aicina Mediņš.

"Paldies visiem, es jums nepārmetu neko, es jūs netiesāju ne par ko. Šeit arī tētis ir, kas te to visu sastrādāja. Vēl piedraudēja - es tevi norakšu, ja izmetīsi mani. Un viņš to arī uzrakstīja. Esmu pateicīgs Dievam, kas man dod spēku nenolaisties zaņķī, sūdos, mēslos," stāsta mācītājs.

Portāls "Apollo" jau vēstīja, biedrībā "Kalna svētību kopiena" VBTAI kopā ar Tiesībsarga biroja pārstāvi konstatējusi, ka bērni tikuši nodarbināti lauku darbos no desmit līdz 12 stundām dienā bez iespējas saņemt medicīnisko palīdzību un, pārkāpumu gadījumā tiekot sodīti ar pārtikas devu ierobežošanu.

Pirmā pārbaude Bruknā notika 5.augustā, kad runāts ar bērniem un konstatēti pirmie iespējamie bērnu tiesību pārkāpumi. Pēc laika veikta atkārtota nepieteikta pārbaude, kas nav devusi pārliecību, ka pārkāpumi būtu novērsti.

Ņemot vērā VBTAI iesniegumu par pārbaudēs Bruknas muižā izvietotajā Kalna svētību kopienā konstatēto, policija sākusi resorisko pārbaudi.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns otrdien, 25. augustā, norīkos prokuroru, lai tas uzrauga Valsts policijas (VP) izmeklēšanu saistībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) konstatētajiem pārkāpumiem biedrībā "Kalna svētību kopiena", preses brīfingā pēc tikšanās ar labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV) pavēstīja Stukāns.