FOTO: Ieva Makare/LETA

Kopš Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) konstatēja parkāpumus prāvesta Andreja Mediņa vadītajā "Kalna svētību kopienā", šis ir bijis ļoti apspriests temats. Viedokļu par to netrūkst un neatbildēti palikuši daudzi jautājumi. Svarīgākais - jautājums par rehabilitācijas iespējām bērniem un jauniešiem ar atkarībām un uzvedības traucējumiem. 

Reaģējot uz kādas privātpersonas sniegtu informāciju par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem Bruknas muižā, 20. augustā VBTAI un Tiesībsarga birojs veica atkārtotu pārbaudi. 

Tās laikā tika konstatēts, ka nepilngadīgie, kas uzturas Bruknas muižā, tiek nodarbināti lauku darbos nesamērīgi ilgi - darba diena ilgst 10-12 stundas, bet gadījumā, ja nepilngadīgais nav izpildījis noteikto dienas normu, darbs turpinās arī nakts stundās. Pārkāpumu gadījumā viens no soda veidiem ir pārtikas devu ierobežošana - bērni spiesti pārtikt no maizes un ūdens.

Arī policija sākusi administratīvo lietvedību par emocionālu vardarbību pret bērnu Bruknas muižā. Tāpat Valsts policija turpina resorisko pārbaudi par iespējamiem dažāda rakstura pārkāpumiem muižā.

Izskanot informācijai par pārkāpumiem Bruknas muižā esošajā biedrībā "Kalna svētību kopiena", pēcāk liecības sniedza vairāki muižas iemītnieki.

"To, ka ir notikuši šie pārkāpumi – gan fiziskā, gan emocionālā vardarbība, gan bērnu badināšana, gan pārlieku lielā nostrādināšana, mums apstiprināja vairāki bērni – vismaz četri pieci bērni, un viņiem šīs liecības bija vienādas," sacīja Bērnu tiesību aizsardzības departamenta vadītāja Evija Rācene.

Viņa atklāj, ka fiziskā vardarbība esot bijusi tikai un vienīgi no Andreja Mediņa puses. Viņš esot sitis pa galvu, raustījis aiz krekliem, sitis pa saules pinumu, kā arī rupji lamājies.

Tāpat vairāki bērni stāstījuši, ka citu publiska kaunināšana notikusi arī dievkalpojuma laikā. Bērniem, strādājot uz lauka, neesot bijis ļauts doties pēc ēdamā vai ūdens ārpus ēdienreizēm. No rīta dzēruši stipru kafiju, lai varētu pamosties un būtu spēks.

Lai pārbaudītu atklāto informāciju, kā arī palīdzētu izvērtēt, vai nepieciešams ierosināt kriminālprocesu, ģenerālprokurors Juris Stukāns norīkoja prokuroru, kam uzraudzīt Valsts policijas (VP) izmeklēšanu saistībā ar VBTAI konstatētajiem pārkāpumiem.  

Savukārt Labklājības ministre Ramona Petraviča atzīmēja, ka lūgusi, lai prokuratūra "paseko līdzi" notiekošajam un pievērš uzmanību, lai visi fakti tiktu izvērtēti atbilstoši likumam, nevis emocijām. Viņa arī piebilda, ka nepieciešams vērtēt vecāku atbildību, jo "Kalna svētību kopienas" pakalpojumi nav bijuši atbilstoši reģistrēti.

Tomēr "Kalna svētību kopienas" nedienas nebeidzās ar apsūdzībām par bērnu tiesību pārkāpumiem. 

Pats Andrejs Mediņš preses konferencē atzina, ka Bruknas muiža nav nodota ekspluatācijā.

Viņš pauda, ka "vislielākā ķeza" kopienai joprojām ir būvinspekcija. "Tikai tāpēc, ka normatīvi neatzīst alkoholiķu, narkomānu, pašnāvnieku darbu," apgalvoja Mediņš.

Pēc viņa paustā, atbildīgās iestādes nevēloties pieņemt muižas būvi ekspluatācijā, jo to no fermas atjaunoja kopienas locekļi, nevis kāds būvuzņēmums. "Nošaujiet mani, bet es lepojos, ka viņi to uzbūvēja," komentēja prāvests.

Tāpat Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens", pētot Bruknas muižas kopienā notiekošo, atklāja, ka biedrības "Kalna svētību kopiena" sociālais pakalpojums nav reģistrēts. 

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka Mediņa vadītā kopiena darbu ar bērniem ir formulējusi kā sociālo pakalpojumu. Vienā gadījumā to izmantojis SOS ciemats Valmierā, no kurienes Bruknā nonācis kāds pusaudzis.

Ar šo faktu saistītas divas problēmas. Pirmkārt, jautājums par samaksu. Mediņš apgalvo, ka maksu nav prasījis: "Es nepārdodos par naudu! Ne atkarībnieki šeit maksā par kaut ko, ne bērni nekad nemaksā šeit."

Taču SOS ciemata Valmierā vadītājs Edijs Pētersons apliecina, ka samaksa – 200 eiro mēnesī – tomēr ir bijusi: "Bija mēneši, kad jā. Tad, kad atnāca rēķins, tad arī atmaksājām šo pakalpojumu. Mums arī bija līgums ar kopienu."

Otra problēma: lai oficiāli piedāvātu sociālo pakalpojumu, uzņēmumam vai biedrībai, vai arī kopienai ir jābūt reģistrētai kā sociālo pakalpojumu sniedzējam Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu reģistrā. Tas nozīmē arī noteiktas prasības izglītības personālam, skaidri noteiktas darba metodes un arī atbildību. Bet "Kalna svētību kopiena" reģistrā atrodama nav.

Savukārt VBTAI vērsās Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) par iespējamiem pārkāpumiem ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā zēnu skolā Bārbelē un "Kalna svētību kopienā" Bruknā.

Pārbaudot informāciju, dienests ir noskaidrojis, ka neviens sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kas sniegtu ēdināšanas pakalpojumus "Kalna svētību kopienai", dienestā nav reģistrēts. Tāpat pēc PVD rīcībā esošās informācijas, Bruknas muižā nav reģistrēta neviena bērnu vasaras nometne, kurā tiktu nodrošināti sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi.

Atkārtotas pārbaudes laikā Bārbeles Zēnu pamatskolā pārkāpumus PVD nekonstatēja.

Nenoliedzami, notiekošais sabiedrībā izraisīja skaļas diskusijas. Vairāki Bruknas muižas agrākie iedzīvotāji steidza atklāt savu dažādo pieredzi "Kalna svētību kopienā". 

Mediņa darbu sabiedrības labā, strādājot ar atkarībās nonākušiem cilvēkiem, atzinīgi vērtēja ne vien Romas katoļu baznīca Latvijā, bet arī Bārbeles Zēnu pamatskolas direktore. 

Viņa pauda, ka sabiedrība uztraucas par "anonīmu un nepārbaudītu sūdzību" VBTAI, taču neredz, ka kaimiņos tiek dauzīti un sisti bērni, ka ciešanas ir blakus. "Mums patīk aizvērt ausis un acis," uzskata iestādes vadītāja.

"Andrejs [Mediņš] mums visiem ir kā lielais tētis," komentēja Blūma, aicinot atbraukt ar slēptajām kamerām, lai redzētu, kā bērni novērtē un priecājas par priestera klātbūtni.

Arī Latvijas universitātes docentu, Rīgas Reformātu-Brāļu Evaņģēliski luteriskās draudzes un Anglikāņu baznīcas Svētā Pestītāja draudzes mācītāju un biedrības "Zvannieku mājas" dibinātājs un idejas autors Juris Cālītis telekanālā "RīgaTV24" sacīja, ka viņa "cieņu mācītājs Andrejs Mediņš ir izpelnījies ar to, ka viņš ir viens no retajiem, vai pat vienīgais Latvijā, kas cīnās un grib palīdzēt cilvēkiem atbrīvoties no alkoholisma".

Mācītājs Cālītis uzskata, ka Bruknas recepte, kā ārstēties no alkoholisma, esot ļoti vienkārša, viņš gan neesot pārbaudījis tās efektivitāti, taču smagais darbs, kur esot agri jāceļas un vēlu jāiet gulēt, darbojoties, jo cilvēks, esot tik pārguris, nedomā par atkarībām, bet ne visi šo režīmu varot izturēt. "Andrejs nebūtu tas, kas šādi nodarbinātu bērnus, tas būtu bezjēdzīgi," pārliecināts ir Cālītis.

Savukārt pats Mediņš sacīja: "Kaut šodien varat mani piesist krustā. Varat notiesāt, apsūdzēt un es to pieņemšu ar lielu mīlestību, jo es negribu būt patiesāks, kā Dievs." 

Viņš stāstīja, ka apsūdzības par 13 stundu darba dienu un nepieejamu ūdeni esot meli. Viņš skaidroja, ka tie, kuri dodas strādāt uz lauka, katru rītu paņem ūdens burkas.

"Ja kāds mazais tizlenis nav aiz slinkuma to ūdeni paņēmis, piedodiet," pauda prāvests.

Video: Preses konference Bruknas muižā 25. augustā

Brīdī, kad lieta izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, muižas agrākie iemītnieki sarunās ar medijiem sāka komentēt Mediņa metodes. Kamēr kāds LTV raidījumam "Panorāma" stāstīja, ka pieredze bijusi slikta un vājam cilvēkam "izturēt to ir grūti gan psiholoģiski, gan fiziski", Jānis, kurš muižā nonāca nejauši, kanāla "Re:TV" žurnālistiem atzina, ka "darba bija daudz, bet patiesībā tas bija salīdzinoši viegls. Bija pauzītes, kad var iziet padzerties vai paēst". 

Viņš stāstīja, ka pirms darbu sākšanas prāvesta Mediņš allaž izraudzījies vienu cilvēku, kurš bijis atbildīgs par citu strādnieku uzraudzīšanu. Jānis atzīst, ka visi tur sastaptie cilvēki bijuši laipni un izpalīdzīgi.

Jaunietis uzskata, ka kopienā pielietotā darba terapija ļoti palīdz viņa vienaudžiem mainīties. Viņš novērojis, ka jaunieši ir mierīgāki un nepavada lielāko daļu dienas pie datoriem vai citām viedierīcēm.

Tomēr LTV raidījumam "Panorāma" kāds vīrietis uzticēja pretēju viedokli. Viņš atzina, ka Bruknas muižā valdījis psiholoģiskais spiediens.

"Tev visu laiku ir no kaut kā jābaidās, ka, teiksim, nebūsi pietiekami daudz izdarījis vai tu būsi kaut ko nokavējis. Tur jau pat tādās galējībās, ka jau baznīcā vairs nezini, kur rokas likt, vai tev viņas šitā jātur, vai tev šitā jātur," stāsta vīrietis.

Arī "Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra" vadītājs, pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs aģentūrai LETA pauda viedokli, ka pusaudzim, kuram ir uzvedības problēmas, gara smaga darba diena vai ūdens liegšana sagādā tikai lielākas grūtības.

"Ar šādiem pusaudžiem ir uzmanīgāk jādomā par intervencēm, jo vesels un stabils pusaudzis var izturēt diezgan daudz, bet pusaudzis, kuram psihe jau ir nestabila, dzīvē bijušas dažādas traumas un grūtības, vajadzētu strukturētu vidi, ņemot vērā profesionālas zināšanas un viņu vajadzības," apgalvoja eksperts.

Pēc vairākām nedēļām trešdien, 9. septembrī, Valsts darba inspekcija (VDI) nolēmusi izbeigt lietvedību saistībā ar nepilngadīgo nodarbināšanu Bruknas muižā, jo pārkāpumi konstatēti netika.

Inspekcija tā arī nav atradusi nodarbinātas nepilngadīgas personas. Nekonstatējot faktu, ka bērni muižā tiek nodarbināti prettiesiski, tika pieņemts lēmums par lietas izbeigšanu. Šis lēmums stāsies spēkā 22. septembrī, jo faktiski to joprojām ir iespējams pārsūdzēt.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO