Ilustratīvs attēls

FOTO: pexels.com

"Dažādās zemēs šo parādību dēvē dažādi. Bet, lai tai dotu kādu vārdu dodami, visur tā nes postu, visur cilvēks cenšas tai pretī stāties ar vīrišķību, ar visiem viņa rīcībā esošiem līdzekļiem. Tā ir viesuļvētra," tā 1969. gada 3. novembra laikrakstā "Rīgas Balss" iesākās raksts "12 balles virs Rīgas" par vienu no spēcīgākajām vētrām Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, vēstī Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Portāls "Apollo" apkopoja vēstures liecības par postošākajām dabas katastrofām, kas piedzīvotas Latvijā.

1933. gada 10. augusta naktī Latviju no ziemeļiem sasniedza viena no spēcīgākajām vētrām, kas skārusi Latviju 20. gadsimtā. Ziemeļrietumu vēja brāzmas Ventspilī sasniedza 43 metrus sekundē, kamēr Liepājā un Rīgā nolija rekordliels daudzums nokrišņu. Daugavā ūdens līmenis cēlās par 3,6 metriem, kas izraisīja postošus plūdus, upei izejot no krastiem. 70% Rīgas teritorijas bija aplūdusi. Precīzs bojāgājušo skaits nav zināms, tiek uzskatīts ka bojā gājuši vismaz 40 cilvēki. Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa sasauktajā valdības ārkārtas sēdē Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par dabas katastrofas izsludināšanu. Pamatīgi plūdi un postījumi bija arī Liepājā, Pāvilostā un Ainažos.

1952. gada 17. jūnijā netālu no Kolkas raga tika novēroti divi spēcīgi ūdensstabi jeb tornado. Tie krastā neiznāca tomēr trāpīja vairākām zvejnieku laivām, nogalinot vienu un ievainojot astoņus zvejniekus.

1967. gada 18. oktobra orkāns Latvijā bija spēcīgākā un postošākā vētra Latvijas vēsturē, kopš 1960. gadā tika uzsākta vēja brāzmu reģistrēšana. Liepājā brāzmu stiprums sasniedza pat 48 metrus sekundē, kas ir Latvijas rekords. Tajās visvairāk cieta Liepājas, Aizputes, Dobeles, Jaunjelgavas un Jēkabpils meži.

1969. gada 2. novembrī Daugavpilī vējš brāzmās sasniedza 44 metrus sekundē – šīs novērotās vēja brāzmas ir otrās spēcīgākās Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē un visspēcīgākās vēja brāzmas, kas novērotas iekšzemes rajonos. Ciklons, kas nesa vētru, izveidojās 1. novembrī uz ziemeļiem no Britu salām starp divām ļoti kontrastainām gaisa masām - ļoti silto gaisa masu, kas atradās virs Rietumeiropas un arktisko gaisa masu, kas plūda no Grenlandes.

1993. gada 14. janvāra vētra bija ciklons Latvijas un Igaunijas teritorijā, kura laikā vēja ātrums sasniedza 35 metrus sekundē, bet vidējais no maksimālajiem vēja ātrumiem brāzmās bija 25,14 metri sekundē. Šī bija viena no spēcīgākajām vētrām Latvijas teritorijā kopš 60. gadiem.

2001. gada novembris ir īpašs ar to, ka īsā laika posmā Latvija piedzīvoja divas lielas vētras - tās tika uzskatītas par lielākajām kopš 1969. gada. Abu vētru laikā no Rīgas līča krasta joslas jūrā tika ieskaloti 1 170 000 kubikmetru smilšu, taču visvairāk cieta Kolkas rags, kur krasta ūdenslīnija sasniedza vietu, kur tā bija pēc 1969. gada vētras.

2005. gada 9. janvārī valsti plosīja postošais orkāns "Ervīns". Vēja ātrums naktī uz 9. janvāri sasniedza 40 metrus sekundē, bet pie Grobiņas esošais vēja ģenerators fiksēja ātrumu brāzmās 51 metru sekundē.

2019. gada 6. jūlijā Balvu novada Bērzpils pagastā F2 stipruma virpuļviesulis nopostīja trīs mājas. Vēja brāzmas virpuļviesulī sasniedza 51-70 metrus sekundē. Tik spēcīgi virpuļviesuļi Latvijā ir reta parādība. Iepriekš 2017. gada jūnijā Siguldas novada Jūdažu apkaimē plosījās viesulis, kuru ESSL arī novērtējā kā F2 stipruma.

2019. gada 27. oktobrī plosījās spēcīgākā vētra pēdējo divu gaidu laikā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) spēcīgā vēja postījumu dēļ svētdien saņēma 170 izsaukumus, no tiem 130 tieši Vidzemē, Rīgā un Pierīgā. Oficiālajās novērojumu stacijās stiprākās vēja brāzmas bija 25 metri sekundē Ainažos un Daugavgrīvā, 26 metri sekundē Valkā un 27 metri sekundē Priekuļos. Kurzemes, Zemgales un Latgales lielākajā daļā vēja maksimālais ātrums brāzmās bija 19-24 metrus sekundē, atklātas jūras krastā Kurzemē tas vietām sasniedza 25-27 metrus sekundē.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO