Neskatoties uz trūkumiem, Latvija ir demokrātiska valsts, turklāt pilsoņiem ir pilna atbildība par to, kas notiek valstī. Šādu uzskatu intervijā par pilsonisko aktivitāti, demokrātiju, viendzimuma attiecībām un citām tēmām portālam "Apollo" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Video: Intervija ar Egilu Levitu

Prezidentam jādomā par valsti kopumā

Valsts prezidenta loma mūsu parlamentārajā demokrātiskajā iekārtā ir domāt par valsti kopumā, nevis par atsevišķu grupu vai grupējumu interesēm, uzsvēra Levits. Politikas centrā ir Saeima un tās izveidotā valdība, savukārt prezidenta uzdevums ir piedalīties politiskajās diskusijās ar savām idejām par to, kā valstij būtu jāatīstas.

Prezidents norādīja, ka to ir darījis aktīvi gan Latvijā, gan ārpus tās.

"Mēs nevaram vairs turpināt kā līdz šim. Arī tādēļ, ka pasaule mainās, mums uz to ir jāreaģē, mums jābūt priekšā citiem," uzsvēra Levits.

32

Viņš piebilda, ka mums ir labas iestrādes šajā virzienā gan digitālo tehnoloģiju jomā, gan sabiedrisko risinājumu jomā, piemēram, iniciatīvu portālā "manabalss.lv".

Prezidents norādīja, ka viņam ir svarīgi tikties ar iedzīvotajiem, gan lai uztvertu problēmas, gan lai sniegtu savu pienesumu šo problēmu risināšanas veicināšanā. Par dažādām problēmām Levits runājis arī starptautiskā līmenī, piemēram, ar Apvienoto Nāciju organizāciju ģenerālsekretāru.

"Tas nozīmē, ka mēs nevis vienkārši pakļaujamies tam, ko citi mums saka, bet mums ir arī savas domas un idejas, kas iet šajā kopējā korī," sacīja prezidents.

Kā piemēru Levits minēja neseno tikšanos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kurā iezīmējies, ka ir vienprātība par Eiropas nākotni un to, kāda loma tai būtu jāieņem.

Vai izdevies būt visas sabiedrības prezidentam?

Stājoties amatā, Levits norādīja, ka plāno būt visu Latvijas iedzīvotāju prezidents. Vaicāts, kā, viņaprāt, tas izdodas, prezidents atkārtoja, ka nepārstāv kādu grupu, bet līdz šim ir domājis par valsti kopumā.

"Mēs dzīvojam ļoti fragmentētā informatīvā sabiedrībā. Katrs cilvēks dzīvo savā burbulī un domā, ka tā ir visa pasaule vai vismaz visa Latvija un neapzinās, ka ir blakus cits burbulis, kurš domā pilnīgi citādāk," sacīja Levits. 

32

Taču prezidenta uzdevums ir redzēt valsti kopumā, kas, viņaprāt, ir izdevies.

Runājot par komunikāciju ar sabiedrību, Levits pauda, ka ir daudz pasākumu, kuros viņš piedalās un ko prezidents organizē. Prezidents uzsvēra, ka viņam ļoti svarīgas ir reģionālās vizītes. Šajos pasākumos Levits tiekas ar cilvēkiem un runā par viņus interesējošiem jautājumiem.

"Jo man ir svarīgi, protams, uzsūkt šīs dažādās domas, izvērtēt, izteikt savas, lai būtu šī tiešā diskusija ar cilvēkiem," sacīja prezidents.

Demokrātijas problēma - pilsoņi neizmanto savas tiesības

Vaicāts, cik leģitīma un demokrātiska ir Valsts prezidenta vara, ņemot vērā, ka vēlētājiem nav teikšanas tajā, kas nonāk šajā amatā, Levits pauda, ka vēlētājiem ir netieša teikšana.

"Vēlētājiem ir teikšana par to, kāda ir mūsu Saeima. Un kādi ir mūsu vēlētāji, tāda ir mūsu Saeima. Un šī Saeima ievēlē Valsts prezidentu. Tas viss, protams, ir demokrātiski un leģitīmi, daudzās valstīs ir šāda iekārta. Tāpēc, ka tā ir parlamentāra iekārta, es jau teicu - parlaments ir šis forums, šie 100 cilvēki, kas veido mūsu politiku," sacīja prezidents.

"Šeit ir pilsoņiem pilna atbildība par to, kas notiek valstī," pauda Levits.

32

Tajā skaitā atbildība par to, kurš tiek ievēlēts kā prezidents.

"Economist Intelligence Unit" norāda, ka Latvijā ir "flawed democracy" jeb demokrātija ar trūkumiem. Vaicāts, kas mums kā sabiedrībai būtu jādara, lai tuvākajā laikā kļūtu par pilnīgu demokrātiju, Levits sacīja, ka trūkumi ir katrā demokrātiskā valstī.

"Es teiktu, ka Latvijā pamatīga problēma ir tā, ka cilvēki, pilsoņi neizmanto savas demokrātiskās tiesības.

Paskatīsimies uz Baltkrieviju, tur cilvēki cīnās, lai būtu demokrātija, cīnās ar valsts varu, fiziski pat. Un mums šeit viss ir, un mēs tās [tiesības] neizmantojam.

32

Es domāju, kas tas ir jautājums par pilsonisko apziņu, un tā mums, iespējams, nav tik attīstīta, kādai tai vajadzētu būt. Es teiktu, ka tā ir diezgan liela problēma," pauda prezidents.

"Es vienmēr uzsveru to, ka pilsonis mums Latvijā ir arī amats. Tev ir ne tikai pienākumi un tiesības, tev ir arī jāpiedalās politiskajā procesā.

32

Vispirms jau visvienkāršākajā veidā - caur vēlēšanām. Paskaties, Rīgā tikai 40% piedalījās. Tas, protams, ir noteikts demokrātijas trūkums mums," sacīja Levits.

"Demokrātija nenozīmē to, ka tavu domu ir automātiski jāpieņem."

Grozījumus Satversmē, izņemot atsevišķus tās pantus, var pieņemt deputāti ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Savukārt, lai jautājumu par grozījumiem kaut vai paceltu sabiedrība, nepieciešami 10% balsstiesīgo iedzīvotāju paraksti. Vaicāts, cik demokrātiski tas ir, Levits norādīja, ka tas ir demokrātiski un daudzās valstīs iedzīvotājiem šādu iespēju nav vispār.

Prezidents pauda, ka mums demokrātiskās tiesības ir plašākas nekā daudzās citās valstīs, to skaitā Eiropā, taču viņš norādīja, ka bijis pret šī sliekšņa pārmērīgu celšanu.

"Es domāju, ka tas nav nepieciešams. Bet toreiz Saeima jeb divas trešdaļas tās vairākums tā nobalsoja, tagad tas tā ir. Tas varētu tikt arī pazemināts, es teiktu, ka tas ir politisko diskusiju jautājums," pauda Levits. 

Prezidents piebilda, ka, ja ievēlētās partijas strādā labi, tās pārstāv cilvēkus, kas grib kaut ko grozīt Satversmē. Tāpat Levits norādīja, ka arī pastāv tādas iespējas kā "manabalss.lv", kas ļauj ierosināt dažādu jautājumu skatīšanu.

Viens no piemēriem, kad grozīta Satversme, bija 2005. gadā, kad tika grozīts tās 110. pants. Toreiz par grozījumiem nobalsoja 55 parlamentārieši, ar ko pietika, lai Satvermes pantu mainītu un tagad tas nosaka, ka laulība ir tikai savienība starp vīrieti un sievieti. Vaicāts, cik demokrātiski ir tas, ka Satversmi var grozīt ar 55 deputātu balsīm, prezidents pauda, ka tas ir pilnīgi demokrātiski.

"Ievēlētie deputāti ir atbildīgi arī par Satversmi," sacīja Levits, piebilstot, ka, startējot vēlēšanās, partijas var kā vienu no saviem plāniem minēt konstitūcijas grozījumus.

"Demokrātija nenozīmē to, ka tavu domu ir automātiski jāpieņem, tev ir jādabū vairākums.

32

Primāri, vislabāk ir jāpārliecina pilsoņu vairākums, lai vairākums pilsoņu par to [jautājumu] iestājas," norādīja prezidents, piebilstot, ka runājot konkrēti par Satversmes 110. pantu, viņš nezina, vai vairākums sabiedrības to atbalsta vai nē.

Vai viendzimuma pāriem būtu tiesības reģistrēt attiecības?

"Es domāju mūsu Satversme un tradicionālais ģimenes modelis ir labs, pieņemams un pareizs. Ir, protams, viendzimuma pāriem dažādas problēmas, un es domāju, ka ir iespējams šīs problēmas risināt, neaizskarot laulības modeli," atbildēja prezidents, vaicāts, vai personīgi atbalsta tiesības viendzimuma pāriem reģistrēt attiecības.

Pašlaik "manabalss.lv" ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par dzīvesbiedru likumu, kas ļautu pāriem reģistrēt attiecības, tādējādi nodrošinot tiesisko aizsardzību, kas pašlaik savienībās ārpus laulības nav.

Vaicāts, kā šādas tiesības nodrošināt visām Latvijas ģimenēm, prezidents pauda, ka ir dažādas iespējas, kā to darīt. "Es domāju, ka Saeimā patlaban būs diskusijas par to. To var gan kā atsevišķu likumu, gan kā atsevišķus noteikumus un grozījumus," sacīja Levits.

"Mans personīgais viedoklis ir, ka tradicionālajam modelim ir jāpaliek, bet problēmas, kas ir viendzimuma pāriem vai cita veida savienībās starp cilvēkiem, ir jāmazina, jāmēģina pēc iespējas tās likvidēt," pauda Levits.

Vaicāts, vai, viņaprāt, divu viena dzimumu cilvēku savienība uzskatāma par ģimeni, prezidents pauda, ka šādi jautājumi par ģimenes definīciju skatīti Eiropas cilvēktiesību tiesā un Eiropas Savienības tiesā un ka tas ir nacionālo tiesību jautājums.

Leģitīmi ir arī pilnīgi pretēji viedokļi

Pērnajā novembrī Levits tikās ar dažādām nevalstiskajām organizācijām, tostarp centru "Martu" un "Mozaīku", kā arī ar pretējus viedokļus pārstāvošām organizācijām, piemēram, "Asociācija ģimene" un "Krīzes grūtniecības centru". Pēc šīs tikšanās paziņojumā medijiem sacīts, ka "Valsts prezidents augsti vērtēja NVO ieguldījumu šo sabiedrībai būtisko jautājumu risināšanā un personu brīvprātīgo darbu, kas kalpo kopējam labumam".

"Asociācija ģimene" paudusi, ka "LGBT šķeļ sabiedrību", "ģimenē ir viens tētis, viena mamma", "tā saucamā "seksuālā izglītība" ir vardarbība pret bērniem" un ka "aborts nav veselības aprūpe". Vaicāts, kādam kopējam labumam tas kalpo, prezidents pauda, ka sabiedrībai nav jābūt vienam viedoklim un ir arī pilnīgi pretēji uzskati.

"Šis ir viens no viedokļiem, kas tiek diskutēts, un sabiedrība tad veido savu viedokli un vairākuma viedokli," sacīja Levits. 

Prezidents norādīja, ka gan šādi, gan pretēji viedokļi ir leģitīmi un, viņaprāt, tas ir sabiedrības uzskatu un vērtību jautājums, kas ir procesā.

Vaicāts, vai jebkurš viedoklis ir leģitīms, Levits sacīja, ka ir tādi, kas ir pretrunā ar valsts pamatprincipiem, bet šie tādi neesot. "Ir dažādi priekšstati par to, kādai ir jābūt ģimenei un kāda var būt ģimene," sacīja prezidents, piebilstot, ka arī tad, ja valsts atbalsta vienu ģimenes modeli,

demokrātiskā sabiedrībā "ir jābūt brīvai iespējai arī citu modeli piekopt, bet tas nenozīmē, ka ir jābūt valsts atbalstam uzreiz".

32

Vaicāts, vai "Asociācijas ģimene" paustais, ka "tā saucamā "seksuālā izglītība" ir vardarbība pret bērniem", ir leģitīms viedoklis, prezidents pauda, ka ir jautājums, kā to vērtē.

"Es personīgi neuzskatu... Man šis viedoklis liekas, nu, ne gluži adekvāts, bet tas ir mans personīgais viedoklis, es esmu viens no Latvijas daudzajiem pilsoņiem. Tas nav valsts viedoklis, tas nav Valsts prezidenta viedoklis, tāpat kā valsts viedoklis nav par dažādiem citiem priekšlikumiem un domām, kas ir šīm dažādajām grupām," sacīja Levits.

Prezidents uzsvēra, ka tas ir svarīgi, jo šīs grupas un organizācijas piedalās diskusijās, viedokļi saduras "un tad, protams, arbitrs ir pilsonis Saeimas vēlēšanās".

Ļaus vēsturei sevi vērtēt

Vaicāts, kas ir viena lieta, kas viņam būtu jāizdara kā prezidentam, lai neskatoties ne uz ko citu, varētu teikt - es biju labs prezidents, Levits sacīja, ka tas, kas ir labs prezidents, nav atkarīgs no viņa viedokļa.

"Tas ir sabiedrības kopējais vērtējums, kas parasti izkristalizējas zināmā laika posmā pēc attiecīgā prezidenta mandāta beigām," sacīja Levits.

"Es negribu skriet vēsturei pa priekšu un teikt, kādam šim vērtējumam jābūt," pauda prezidents.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO