Latvijas hokeja izlase

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šaubās, vai drošības apsvērumu dēļ paši hokejisti pavasarī gribētu braukt uz pasaules čempionāta (PČ) spēlēm, ja tās notiktu Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.

Šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" premjers uzsvēra, ka Latvija ir gatava rīkot iepriekš plānotās pasaules hokeja čempionāta spēles Rīgā, ja vien epidemioloģiskie apstākļi to ļaus.

"Protams, mēs no Latvijas puses esam griboši un gatavi būt līdzrīkotāji šajā hokeja čempionātā, visi priekšdarbi notiek. Es domāju, ja vien epidemioloģiskie apstākļi to pieļautu, tas būtu lielisks notikums Latvijai ļoti daudzu iemeslu dēļ. Mums bažas ir par otro posmu, kas paredzēts Minskā. Ja ne kas cits, tad ir ļoti liels jautājums par drošības apstākļiem," skaidroja politiķis.

Viņš netieši pauda bažas par to, kā Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes varēs nodrošināt kārtību hokeja čempionāta spēļu laikā, ja tās vardarbīgi vēršas pret saviem iedzīvotājiem, kad tie miermīlīgi pieprasa valdības maiņu un brīvas, demokrātiskas vēlēšanas.

"Mēs plānojam rīkot savu posmu pie mums. Ir jautājums, vai posms Baltkrievijā vispār varētu notikt, pat ja gribētu, lai tas notiek. Es esmu šobrīd ļoti šaubīgs, ka būtu pietiekama komanda, kas uz turieni būtu gatava braukt tieši drošības apsvērumu dēļ," norādīja Kariņš.

Vienlaikus viņš atturējās komentēt Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) paustos pārmetumus Latvijai par šantāžu saistībā ar plānotā čempionāta rīkošanu. Premjers norādīja, ka nekomentēs "viena cilvēka izteikumus".

Kā ziņots, IIHF ģenerālsekretārs Horsts Lihtners pagājušās nedēļas nogalē Vācijas nacionālā radio programmas "Deutschlandfunk" (DLF) ēterā paziņoja, ka federācija neļaus Latvijai sevi šantažēt jautājumā par pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Baltkrievijā.

Jau vēstīts, ka Latvija politisku iemeslu dēļ vairs nevēlas rīkot 2021.gada pasaules čempionātu hokejā kopā ar Baltkrieviju. Spēlēm ir jānotiek abu valstu galvaspilsētās - Rīgā un Minskā.

Šī projekta īstenošana šobrīd šķiet neiespējama, ņemot vērā politisko situāciju Baltkrievijā, vairākkārt ir atkārtojis Latvijas premjerministrs Kariņš, uzsverot, ka Latvija grib sarunas ar IIHF, lai apspriestu sacensību rīkošanu nākamā gada pavasarī kopā ar citu sadarbības partneri. Ja tas nebūtu iespējams, Latvija ir gatava atteikties no sacensību rīkošanas vispār.

Lihtners sarunā ar DLF izteica kritiku par to, ka Latvijas valdība politisku iemeslu dēļ, nekonsultējoties ar vietējo sacensību organizatoru komiteju, aicina IIHF atņemt pasaules čempionāta rīkošanu Baltkrievijai. Viņš uzskata, ka pieprasīt politisku signālu šobrīd nav likumīgi.

DLF uzsver Latvijas politiķa teikto, ka nav skaidrs, vai Baltkrievijā pasaules čempionātā varēs garantēt spēlētāju, tiesnešu un līdzjutēju drošību.

Lihtners iebilst pret politiķu jaukšanos sportā, norādot, ka vienīgi drošības problēmu gadījumā būtu jāpārskata čempionāta rīkošana, un šī aspekta izskatīšanai ir sasaukta ekspertu grupa, kas rūpīgi analizē situāciju, ņemot vērā sporta, drošības, medicīnas, ētisko un filozofisko aspektu.

"Mēs nebrauksim uz valsti, kur valda haoss un revolūcija," pauž Lihtners, piebilstot, ka nav jāatceļ sacensību rīkošana Baltkrievijā, "ja tur patiesībā ir pilnīgi normāla situācija".

IIHF funkcionārs norāda, ka līdz pasaules čempionātam vēl ir seši mēneši. "(Latvijas) politiķiem, kuri paši nevar atrast risinājumu, prasīt no mums politisku signālu tagad vienkārši nav likumīgi. Mēs neļausim sevi šantažēt," viņš izsakās.

Tam nav jābūt sporta federācijas lēmumam - pārtraukt pirms četriem gadiem parakstītu līgumu par pasaules čempionāta rīkošanu, uzsver Lihtners. "To mums neviens nevar lūgt. Mēs neesam no tiem, kas nepilda līguma nosacījumus. Mēs esam sporta veida pasaules federācija. Mēs neesam bēguļotāji, kuri saka: "Atvainojiet, ka izdarījām nepareizi, tagad iesim kaut kur citur"," viņš norāda.

Viņš bilst, ka IIHF statūtos skaidri noteikts, ka lēmumi pieņemami apolitiski. "Es nevaru graut mūsu pašu statūtus," likumisko aspektu uzsver Lihtners.

Pasaules meistarsacīkstes Baltkrievijā 2014.gadā jau veiksmīgi norisinājās. Tagad situācija ir atšķirīga, "bet tā ir tā pati valsts", saka IIHF ģenerālsekretārs. "Esmu pārliecināts, ka, ja valsts atgriezīsies normālās sliedēs, tas būs fantastisks pasaules čempionāts gan, Rīgā, gan Minskā," viņš saka.

Kā vēstīts, augustā pēc valdības ārkārtas sēdes Kariņš paziņoja, ka Latvija sāks sarunas ar IIHF par 2021.gadā Baltkrievijā plānoto pasaules hokeja čempionāta spēļu rīkošanu citā valstī.

Viņš skaidroja, ka Latvija vēlas rīkot 2021.gada pasaules čempionātu Rīgā, tomēr, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā, premjers neredz iespēju, ka Latvija šo čempionātu varētu rīkot kopā ar Baltkrieviju, un izteica vēlmi sacensības rīkot kopā ar kādu citu valsti, ne Baltkrieviju, vai arī Latvijas valdībai lemt par to, ka Latvija nepiedalās 2021.gada hokeja čempionāta rīkošanā," uzsvēra Kariņš.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pieļāva, ka situācija Baltkrievijā, notiekot kādam politiskam pavērsienam, varētu mainīties, un tādēļ meistarsacīkstes tur varētu notikt.

Otrdien Latvijas valdības sēdes slēgtajā daļā tika uzklausīta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotā aktuālā informācija par konsultācijām ar IIHF hokeja čempionāta rīkošanas Latvijā jautājumā. Tika nolemts turpināt sarunas ar IIHF par hokeja čempionāta norisi mūsu valstī.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pēc valdības sēdes sarunā ar žurnālistiem teica, ka IIHF pozīcija šajā jautājumā varētu kļūt zināma 18.novembrī.

Viņa uzsvēra, ka Baltkrievijā vērojamās norises nevieš pārliecību par drošību čempionāta laikā un izteica vēlmi IIHF stingrāk vērtēt drošības aspektus kaimiņvalstī.

Tikmēr IIHF neplāno pārcelt 2021.gada pasaules čempionātu uz citu norises vietu un nevēlas izdarīt kādus politiskus paziņojumus.

2021.gada pasaules čempionātu rīko Minska kopā ar Rīgu, bet turnīra izšķirošās fāzes spēles paredzētas tieši Baltkrievijas galvaspilsētā. Minska pasaules čempionātu uzņēma arī 2014.gadā, un jau toreiz Eiropas Parlaments aicināja IIHF liegt Baltkrievijai uzņemt meistarsacīkstes, norādot uz varas iestāžu represijām pret opozīciju.

2022.gadā turnīru vajadzētu uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā - Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā - Zviedrijai un Dānijai.

Rīga un Minska 2017.gada maijā notikušajā balsojumā sīvā cīņā pārspēja Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Rīgā un Minskā notiks grupu turnīri un pa diviem ceturtdaļfināliem, bet pusfināli un fināls tiks aizvadīti Baltkrievijas galvaspilsētā.

Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā, kamēr Minskā turnīrs notika 2014.gadā.

Video: Saruna ar Krišjāni Kariņu

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO