Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā patlaban ārstējas visvairāk Covid-19 slimnieku. Lielākā daļa no tiem – Latvijas Infektoloģijas centrā, daļa – Tuberkulozes un plaušu slimību centrā, vēl daļa – stacionārā "Gaiļezers".

Slimības norise cilvēkiem ir ļoti dažāda. Sākot no mazāk bīstamām komplikācijām un beidzot ar tiešām kritisku stāvokli, kad Covid-19 simptomu pastiprināšanās rezultātā pacientiem ir traucētas daudzas vai visas dzīvībai svarīgās orgānu sistēmas.

"Pacienti, kas ārstējas mūsu nodaļā, daļai no viņiem ir nepieciešama papildus skābekļa terapija. Tie ir pacienti, kuriem var izpausties arī respiratorie simptomi – klepus, elpas trūkums. Pacientiem, kuriem ir šīs te elpošanas nepietiekamības simptomātika – paaugstināta temperatūra, nespēks, nogurums, nav spēka pat piecelties no gultas. Simptomi ir daudz un dažādi. Ir arī pacientu grupas, kas sūdzas par galvassāpēm," norāda reanimatologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RKUS) Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba.

RKUS Bīstamo infekcijas slimību nodaļas vadītāja Monta Madelāne stāsta, ka šajā nodaļā nonākušie lielākā daļa tiek izrakstīti un ārstēšanos turpina mājās ģimenes ārsta uzraudzībā. Tomēr netrūkst arī pacienti, kas tiek pārvesti uz reanimāciju, tostarp arī tādi, kuru dzīvības ārstiem neizdodas glābt. Statistikas dati ir satraucoši – visos Austrumu slimnīcas stacionāros līdz šim bijuši 86 Covid-19 slimnieki smagā stāvoklī – 83 no viņiem jau ir miruši.

"Šeit, toksikoloģijas un sepses nodaļā, tiek ārstēti vissmagāk saslimušie – cilvēki, kuri pašu spēkiem vai ar medikamentu palīdzību nespēj uzveikt bīstamo vīrusu. Progresējot gan Covid-19, gan blakusslimību simptomiem –, veidojas orgānu vai citu orgānu nepietiekamība, kas prasa intensīvās terapijas palīdzību," norādīja Madelāne.

Tikmēr Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RKUS) Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba norāda, ka klīnika strādāja arī ar savu profilu ar sepses un toksikoloģijas pacientiem, bet viņu īpatsvars ir samazinājies. Patlaban pārsvaru ņem Covid-19 pacienti un, ja iepriekš tie bija viena trešdaļa no klīnikas pacientiem, tad patlaban tās ir gandrīz divas trešdaļas no klīnikas intensīvās terapijas kapacitātes.

"Tie ir tādi pacienti, kuriem ir, tai skaitā, Covid-19 vai arī Covid-19 nosaka smago gaitu. Tātad pacienti, kuri ir Covid-19 pozitīvi, bet ir blakuspataloģijas un tās ir visdažādākās," viņš saka.

Covid-19 pacients smagā stāvoklī lielākoties nozīmē, ka cilvēks vairs nespēj patstāvīgi piecelties. Retos gadījumos paši spēj padzerties. Lai gan lielākoties smagā stāvoklī ir cilvēki vecumā virs 60 gadiem, ir maldīgi domāt, ka ar Covid-19 smagi skar tikai  gados vecos, par dzīvību cīnās ari jauni cilvēki. Turklāt bez blakus saslimšanām.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RKUS) Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba

"Te ir jautājums, kuri pacienti nonāk līdz reaimācijai un, protams, ne šeit "Gaiļezerā", bet RKUS infektoloģijas centrā bija 25 gadīgie, bet bieži vien vecums nav vienmēr noteicošais, noteicošais ir blakus pataloģijas. Jaunākajam pie mums bija 47 gadi, smagākā stāvoklī biežāk nonāk vīriešu dzimtas pārstāvji," sacīja Šuba.

Turklāt vecums nav noteicošais, lielā mērā iespēja no smagā stāvokļa atgūties ir atkarīga no blakus saslimšanām un cilvēka organisma spējām cīnīties ar vīrusu. Turklāt šeit jāpiemin, ka ne visi pacienti, nonākot stacionārā, zina par iespējamām blakus saslimšanām.

"Ir pacienti, kurus mēs varam izglābt un tas ir atkarīgs no pacienta organisma resursa, ja tas ir pietiekams, tad arī atveseļošanās prognoze ir stipri labāka, jo ir vairāk blakus pataloģijas, jo šīs atveseļošanās rezerves pacientam ir zemākas. Mēs startējam ar tādu ārstēšanu, kas ir mazāk invazīva. Tad, ja tas stāvoklis progresē un resursa pietrūkst, mēs esam spiesti pielietot agresīvākas metodes, tai skaitā mākslīgo plaušu ventilāciju, tad skaidrs, ka arī prognoze ir stipri sliktāka," atklāja Šuba.

Vaicāts, cik liela ir iespēja izķepuroties pacientam, kuram ir nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija, mediķis neslēpj – invazīvā plaušu ventilācija ir pēdējais "salmiņš". Tāpēc ārsti nenogurstoši dara visu iespējamo, lai šī manipulācija nebūtu jāpielieto.

"Mēs cenšamies izmantot patiešam visu iespējamo citu resrsu, lai pacients lūdz invazīvajai nenonāktu. Protams, ka tad, kad mēs sākam pielietot jau invazīvo mākslīgo plaušu ventilāciju, tad tas nozīmē, ka visas iepriekšējās plaušu metodes ir izsmēlušas savu kapacitāti un mēs esam spiesti pielietot jau agresīvāku metodi. Te jautājums, protams, kurā etapā mēs pieslēdzamies, jo mēs jau arī apzināmies, ja pacientu ir jāslēdz pie mākslīgās plaušu ventilācijas aparāta, tad nu, attiecīgi, prognoze viņam ir ļoti sliktāka," stāstīja Šuba.

Ilgums, cik dienas Covid-19 pacienti pavada intensīvajā terapijā, ir ļoti atšķirīgs. Ir bijis gadījums, kad reanimācijā cilvēks pavada 23 dienas. Mediķi arī neslēpj bažas par situācijas pasliktināšanos, jo, pieaugot pacientu skaitam, var nepietikt resursu, lai palīdzētu tiem, kuriem slimība progresē un ir nepieciešama agresīvā ārstēšana.

"Es gribētu aicināt sabiedrību izturēties nopietni, jo šīs iespējas nav bezgalīgas. (..) Bieži vien saskaramies ar to, ka pacienti psiholoģisku apsvērumu dēl vēlas nonākt stacionārā. Īpaši es gribētu uzrunāt pacientus, ja var turpināt ārstēšanos mājās, to arī darīt, lai tās gultas, kas ir paredzētas smagāku pacientu ārstēšanai, nebūtu aizpildītas ar pacientiem, kuriem tas vēl nav nepieciešams," stāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.

Pagaidām resursu gan pietiekot, bet šeit uzsvars uz vārdu pagaidām.

Madelāne norāda - pēc prognozēm, ja pacientu skaits pieaugs, tad iespējams sagaidīt to, ka medicīnas personāls slimos biežāk un vairāk, un vairāk nogurs. Tādējādi var gadīties problēmas ar personālu.

Speciālisti lūdz cilvēkus būt atbildīgiem – ne tikai bažās par to, ka veselības aprūpes sistēma varētu neizturēt slodzi, bet arī uztvert nopietni vīrusa bīstamību. Jāņem vērā, ka tiem cilvēkiem, kuri izķepurojas no vidēji smagas, vai smagas slimības izpausmes, ar infekcijas sekām ir jācīnās ilgi, pat vairākus gadus.

Video: "TV3 Ziņas" sižets