Arī ārstniecības iestādēs esot daudz cilvēku, kas nesteidz vakcinēties 

Arnolds Jānis Krauklis stāsta, ka viņš ir dzirdējis no kolēģiem apgalvojumus, ka nepotēsies pret Covid-19 un iemesli tam esot dažādi: "Tie, kas nav riska vecumā, viņi skaidro, ka nepotēsies, jo uzskata, ja saķers šo vīrusu, tad paliks mājās, izārstēties un viss būs labi. Un ir arī tādi, kas piebalso tiem, kuri neplāno potēsies un nolemj darīt to pašu, bet viedokļi ļoti ātri mainās." Arnolds pauž, ka viņš personīgi zina vairāk tos kolēģus, kuri ir jau sapotējušies vai gaida rindā savu kārtu.

Gorjačko atsaucas uz ziņu dienestu sniegto informāciju, ka ir reģioni, kur šī atsaucība ir mazāka un vakcinēšanās nenotiek tik aktīvi, kā bija plānots. "Es esmu priecīgs, ka manā kolēģu lokā visi aktīvi vakcinējas vai ir jau savakcinēti, tāpēc par savu pieredzi es nevarētu teikt, ka mediķu vidū vēlme vakcinēties būtu kūtra, bet valstiski šī aktivitāte visnotaļ nav tik liela.

Aizvien vairāk kolēģu, kas sākotnēji neizteica vēlmi vakcinēties, ir jau pieteikušies šīm vakcīnām, tā kā progresija ir visai pozitīva, viss būs atkarīgs no vakcinācijas punktu noslodzes," pauž Edgars Gorjačko.

Vētra sarunā norādīja, ka "no tiem, kas ir viņa tuvākie kolēģi neiroloģijas klīnikā, nav dzirdēts, ka kāds noraidoši izteiktos par vakcināciju". "Visi, kam ir bijusi tāda iespēja, to ir saņēmuši vai gaida iespēju to saņemt, līdz ar to tā gatavība vakcinēties ir un pārliecība, ka vakcīna ir droša arī ir," pauž ārsts Jānis Vētra.

Vakcinēties - kāpēc?

"Vienkārša atbilde uz šo jautājumu nav, ir vairāki aspekti, kāpēc tas būtu jādara," pauž Arvīds Bērziņš. "Pirmkārt, tā pašreiz ir vienīgā iespēja, lai varētu atcelt ierobežojumus. Cieš valsts ekonomika un cilvēku mentālā veselība, ja turpināsies šāda saslimstība, paietu vairāki gadi, kamēr izslimotu visi vai lielākā daļa [lai iegūtu imunitāti]."

tiešs ir Bērziņš. "Risinājums ir vakcinācija un mums ir patiesi paveicies, ka tā ir apstiprināta tik ātri, tas ir zinātnes sasniegums un vakcinēt sabiedrību var ātrāk nekā gaidīt, kad tā iegūs pūļa imunitāti."

Ārsts izceļ, ka vakcīnai ir pierādīta laba efektivitāte, kas nozīmē, ja pat pēc vakcinācijas cilvēks saslimtu, komplikācijas noritētu daudz vieglākā formā. "Tam ir milzīga nozīme, jo slimnīcu kapacitātes limiti ir sasniegti.... slimo un iet bojā arī mediķi, kapacitāti nenosaka tikai kvadrātmetri kā daudziem šķiet, bet ļoti daudz faktoru!" 

Kardiologs Griķis pauž, ka vakcinēties pret Covid-19 ir būtiski, "jo šobrīd tā ir labākā uz pierādījumiem, nevis sajūtām vai pieņēmumiem balstīta medicīnas iespēja, kā pasargāt sevi no saslimšanas".

Sporta ārsta Gorjačko teiktais saskan ar kolēģu atbildēm, viņš papildus izceļ, ka vakcinējoties mēs pasargāsim riska grupas: "Sirmgalvjus, cilvēkus ar hroniskām saslimšanām, kā arī tos, kam ir novājināta imūnsistēma. To skaitā ir arī grūtnieces."

"Ir jāpasargā sevi un apkārtējos, tas aizvien biežāk ir pierādījies klīnikā. Neskatoties uz personīgo higiēnu un aizsardzību, ārsti un kolēģi aizvien inficējas 

Mēs neesam pasargāti no cilvēku grupas, kas jau ir inficējušies, neskatoties uz to, ka mēs ievērojam visas rekomendācijas," pauž Gorjačko.

"Pat, ja man būtu bijušas nopietnas blaknes [pēc potēšanās], absolūti nenožēlotu, ka vakcinējos, jo tādējādi varu izdarīt visu iespējamo, lai pasargātu savus tuvos cilvēkus," pauž Arvīds Bērziņš. "Jāsaprot, ka mūsu sabiedrībā dzīvo cilvēki, kam ir pierādītas alerģijas uz kādu no vakcīnas sastāvdaļām, piemēram, uz kādu no konservantiem.

FDA jaunākā informācija par "Pfizer/Biontech" vakcīnu

Saskaņā ar jaunākajiem ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) datiem, "Pfizer/Biontech" pretkoronavīrusa vakcīna sāk jau aizsargāt cilvēkus no Covid-19 10 dienas pēc pirmās devas, raksta zinātniskais žurnāls "Live Science". Kopumā vakcīnas efektivitāte pēc pirmās devas ir 52% un pēc otrās - 95%, teikts pārvaldes ziņojumā.

FDA apkopotie dati sniedz arī plašāku informācijas par vakcīnas blakusparādībām. FDA eksperti norāda, ka nav novērotas nekādas būtiskas problēmas saistībā ar vakcīnas drošību, kas kavētu valstu amatpersonas izsniegt vakcīnas ārkārtas lietošanai.

Aptuveni 84% vakcīnas trešās fāzes pētījuma dalībnieku ziņoja par sāpēm injekcijas vietā; 63% ziņoja par nogurumu; 55% par galvassāpēm; 38% piedzīvoja muskuļu sāpes; 32% ziņoja par drebuļiem; 23% novēroja sāpes locītavās un 14% piedzīvoja drudzi. Šīs blakusparādības pēc otrās devas kļuvušas biežākas nekā pēc pirmās. Bet blakusparādības bijušas īslaicīgas un ilgušas apmēram vienu līdz divām dienām.

Tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju piekristu vakcinēties pret Covid-19

Pašlaik vien 34% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju piekristu vakcinēties pret Covid-19, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" jaunākās veiktās aptaujas dati.

Pakāpeniski iecerēts vakcinēt arī pārējās iedzīvotāju grupas, kas notiks brīvprātīgi. Aptaujā "Kantar TNS" skaidroja, cik daudzi vēlētos saņemt Covid-19 vakcīnu.

Aptaujā vien trešā daļa respondentu norādījuši, ka vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. Savukārt puse jeb 49% iedzīvotāju norādījuši, ka nevakcinētos. 17% iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Savukārt no tiem aptaujas dalībniekiem, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, vien 22% norādījuši, ka plāno vakcinēt savu bērnu pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. Nedaudz vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju ir norādījuši, ka neplāno vakcinēt savu bērnu pret Covid-19, bet piektā daļa iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

To iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir bērni līdz 18 gadu vecumam un kuri būtu gatavi vakcinēt viņus pret Covid-19, pēdējo divu nedēļu laikā samazinājies no 27% uz 22%.

"Kantar" pētījumu veica, ar interneta starpniecību aptaujājot 800 iedzīvotājus Latvijā vecumā no 18 līdz 60 gadiem.

Video: Eksperti informē par Covid-19 vakcināciju un vakcīnu reģistrēšanu