Ilustratīvs attēls.

FOTO: karenfoleyphotography/Shutterstock.com

Pērn raidījuma "Mans draugs - kino cilvēks" komanda noskatījās krāšņu buķeti draņķīga kino, lai pārējiem tas vairs nebūtu jādara. Vai arī otrādi - varbūt šis saraksts spēj iedvesmot uz jautri pavadītu vakaru, smieklos saraujoties no ekrānā piedzīvotā absurda daudzuma? Mēdz taču sacīt, ka jebkura patiesi slikta filma ir daudz vērtīgāka par pieklājīgi viduvēju kinodarbu...

Patiesībā neveiksmīgs kino palīdz aptvert kā kino nozares, tā arī visas pasaules konkrētā laika aktualitātes - ko filmu autori vēlas pavēsīt, kas konkrētajā laika posmā šķiet komēdijas vērts (uzsverot tieši vārdu "šķiet") un kuras filmveides tendences solījušas producentiem lielo džekpotu.

Ar nu jau leģendāro Tomija Viso "Istabu" / "The Room" (2003), kā iedomātu ceļrādi un izsmalcināti slikta kino paraugu, piedāvājam labāko no sliktākā 2020. gadā.

1. 365 DIENAS (365 Days), rež.: Barbara Bialowas, Tomasz Mandes

Pērn pavasarī tiešsaistes pirmizrādes gaismu piedzīvoja poļu variācija par "Piecdesmit Greja nokrāsām", kurā seksīgs itāļu mačo miljonārs nozog jaunu meiteni, cerot, ka gada laikā viņa savā nolaupītājā iemīlēsies. No vienas puses, varētu aicināt šīs filmas vietā noskatīties izcilo Gaspara Noē "Mīlestību", ja reiz kārojas noskatīties erotisku kino stāstu, taču no otras - "365 dienas" ir pārāk slikta filma, lai to laistu garām. Un frāze “vai tu esi pazudusi, mazulīt?” galvā skan vēl ilgi…

2. EIROVĪZIJA (Eurovision Song Contest: The Story of Fire Saga), rež.: David Dobkin

Ko iesākt, kad, rakstot scenāriju, aptrūkstas ideju pagrieziena punktiem stāsta attīstībā? Filmas "Eirovīzija" autori zina risinājumu: ir burtiski jāuzspridzina savi antagonisti! Tad varoņstāsts var turpināt savu diženo ceļu pretī uzvarai Eirovīzijas dziesmu konkursā. Ja vēlaties ieraudzīt Vilu Ferelu izpildāmies parodiskā islandiešu akcentā, filma joprojām ir pieejama straumēšanas servisā "Netflix". Taču - mēs jūs brīdinājām.

3. JAGA. TUMŠĀ MEŽA ŠAUSMAS (Yaga. Koshmar tyomnogo lesa), rež.: Svyatoslav Podgaevskiy, Nathalia Hencker

Krievijā veidotās žanra filmas diezgan bieži tiek iekļautas Latvijas lielo kinoteātru repertuāros un straumēšanas vietnēs. Nevar noliegt, ka nereti tās ir diezgan vājas.

Iespējams, šim fenomenam ir pavisam vienkāršs iemesls: tehniskās atrakcijas nespēj aizpildīt tās filmu veidošanas kļūdas, kas saistītas ar stāstu.

1

Arī "Jaga" mokoši cieš no izkaisīta sižeta struktūras un pašmērķīgām darbībām, kas drīzāk atrāda datora veidotos šausmu tēlus, nevis uztur skatītājā neviltotu baiļu klātesamību.

4. MĪLESTĪBA, KĀZAS UN CITAS KATASTROFAS (Love, Wedding and Other Disasters), rež.: Dennis Dugan

Šī varēja būt vēl viena skaista komēdija ar vairākiem paralēliem romantiskiem stāstiem, taču nosaukumā pravietiski tika iekļauts vārds "katastrofa" un tieši tāda izrādījās filma, kuras garums ir vien nieka 90 minūtes, bet rodas sajūta, ka tā ilgst trīs mokošas stundas.

Galveno varoņu vidū ir gan puisis, kas meklē nesen satiktu meiteni, kam uz kakla uztetovēta kristāla kurpīte (lieliska izvēle, starp citu), gan eskorta meitene, kura, uzdodoties par skolotāju, piedalās realitātes šovā, kā arī kāda akla sieviete, kuras tēlojums ir absolūti draņķīgs.

Ja ar to nepietiek - filmā darbojas arī krievu mafija, kuras līderim neapdomīgi piešķirts vārds Žopa, bet pakalpiņu Ivanu labākajās amerikāņu tradīcijās uzrunā kā Aivanu.

1

5. SONIKS: FILMA (Sonix the Hedhehog), rež.: Jeff Fowler

Par laimi filma iznāca tikai 2020. gadā, jo pirmais reklāmas klips videospēles "Soniks" adaptācijai parādījās gadu ātrāk, bet tā grafiskais atveidojums bija tik neticami briesmīgs, ka ļaudis pāris dienu laikā to virtuāli izsvilpa, liekot producentiem vēl pusgadu pasēdēt pēcapstrādē. Lai arī galu galā galvenais varonis Soniks iznācis tīri glīts un enerģisks, viss pārējais ir lieka laika izšķiešana. Ieskaitot Džima Kerija atveidoto ļaundari.

6. KLASES SALIDOJUMS 2, rež.: Andrejs Ēķis

Lai gan Latvijas kino ekrānu jaunumi šogad bijuši ļoti reti un izkaisīti, Andreja Ēķa filma vēl gada sākumā paguva nokļūt kinoteātru un straumēšanas platformu redzeslokā. Kamēr režisors neizpratnē prātoja, kāpēc cilvēki filmas pirmizrādē nesmējās, mēs domājām, vai labāk raudāt vai smieties, jo "spāņu kauns" (tā dēvē mulsumu, ko izjūtam kāda cita vietā) pusotras stundas garumā tā arī nepārgāja.

Cerams, ka nepiedzīvosim "Klases salidojumu 3", jo citādi mūs sagaida kaut kas vēl zemāks par krāniņu jokiem un klišejiskām pušmūža vīriešu neirozēm.

1

7. TENET, rež.: Christopher Nolan

Filma, par kuru pasaules kino industrija runāja kopš pandēmijas sākuma, jo tās pirmizrāde tika atkal un atkal pārcelta. Jā, var piekrist, ka Nolana kinodarbs piespiež skatītāju nemitīgi un intensīvi domāt, taču reizē šķiet, ka filmas montāža šo procesu mērķtiecīgi bloķē. Var jau būt, ka pasaules vispārējais noskaņojums nav bijis auglīgs kinolentes panākumiem, bet gribas sacīt, ka būtu bijis vieglāk pieņemt pagalam sliktu režisora Kristofera Nolana filmu, nekā viduvēju.

8. VIŅA PĒDĒJĀ VĒLĒŠANĀS (Last Thing He Wanted), rež.: Dee Rees

Interpretējot filmas nosaukumu, pēdējais, ko skatītājs vēlējās, bija šis kinodarbs. Dī Rīsa (iemīļotās vēsturiskās drāmas "Mudbound" (2017) režisore) savā jaunākajā kinolentē sapulcējusi brīnišķīgu aktieru ansambli: Annu Hetaveju, Benu Afleku, Vilemu Defo… Kas šoreiz nogāja greizi?

Samocītais sižets skatītāju apstulbina, lai pēdējās 10 minūtēs saniknotu pavisam. Tā retā reize, kad gribas burtiski kliegt ekrānā.

1

9. DŪLITLS (Dolittle), rež.: Stephen Gaghan

2020. gads nebija ražīgākais ģimenes filmu žanrā, taču "Dūlitls" spēja izcelties šajā kategorijā. Neskatoties uz "jaudīgo" aktieru sastāvu (Robers Daunijs jaunākais, Antonio Banderass, Rami Maleks) un sirsnīgajiem datora ģenerētajiem dzīvniekiem, nav pat īsti skaidrs, kāda bijusi filmas iecere.

Vai radīt finansiāli veiksmīgu jaunākās paaudzes Dūlitla versiju, kas pārrakstītu atmiņas par iepriekšējo? Iespējams. Taču rezultātā prātā paliek vien Roberts Daunijs, kurš izskatās piedzīvojis vieglu sirdstrieku vai kādu dīvainu apskaidrību, sarunājoties skotu akcentā un iekuļoties piedzīvojumos, kas liek nevis aizcirsties elpai, bet drīzāk atkal un atkal ieskatīties telefona ekrānā (jā, šo filmu mums "palaimējās" redzēt vēl kinoteātrī).

10. SLIKTIE PUIŠI UZ MŪŽU (Bad Boys for Life), rež.: Adil El Arbi, Bilall Fallah

Lai kā arī gribējās ļauties nostalģijai, ko sniedz iemīļotu varoņu atgriešanās kinoekrānos, šī filma to nespēja sniegt. Tajā nebija nekā no 1995. un 2003. gada frančīzes izdevumu sižeta izveicības un labā humora. Ja neskaita Vilu Smitu, Mārtinu Lorensu un jauno Porsche 911 automobili, "Sliktie puiši uz mūžu" nespēj attaisnot uz sevi liktās cerības. Paredzams stāsts, patētiska izteiksme un neveikli joki.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!  

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO