Foto: Komandantstunda Rīgā

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Valdības pārstāvji ceturtdien, 11. februārī, tikās Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē, kurā ministri lēma par jauniem ierobežojumiem un izmaiņām. Portāls "Apollo" piedāvā to apkopojumu.

Valdība lemj neturpināt komandantstundu. Tās vietā policija daudz stingrāk uzraudzīs pulcēšanās pārkāpumus

Kariņš skaidroja, ka turpmāk komandantstundas vietā policija daudz stingrāk uzraudzīs pulcēšanās pārkāpumus, kā arī stingrāk kontrolēs robežšķērsošanu un karantīnas ievērošanas prasības.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) žurnālistiem skaidroja, ka valdība, pieņemot lēmumu par komandantstundas neturpināšanu, ir rīkojusies atbildīgi. Tā vietā policijas resursi Covid-19 ierobežojumu kontrolē tiks izmantoti mērķtiecīgāk tajās jomās, kur ir lielākie riski.

Ministrs solīja, ka likumsargu patruļas turpināsies visu diennakti. Policija turpinās kontrolēt, vai personas atrodas pašizolācijā, tāpat turpināsies pārbaudes sabiedriskās vietās. Policija arī uzraudzīs vai ierobežojumi tiek ievēroti sabiedriskajā transportā un privāto transportu vienuviet neizmanto vairāku mājsaimniecību pārstāvji.

"Nevajag tagad ar ilūziju uztvert, ka pasākumi tiek mīkstināti," uzsvēra ministrs.

Līdz šim komandantstunda bija spēkā piektdienās un sestdienās laikā no plkst.22 līdz 5.

Izbeigt komandantstundu rosināja Iekšlietu ministrija (IeM), kas atzina, ka galvenie tā dēvētās mājsēdes atcelšanas ieguvumi būtu tādi, ka policija efektīvāk nodrošinātu epidemioloģiski svarīgu ierobežojumu kontroli, tādejādi mazinot saslimstību. Tāpat IeM ieskatā sabiedrībai būtu vieglāk uztverami ierobežojumi, kā arī iekšlietu sektoram rastos ietaupījums uz nakts darba izmaksām.

IeM arī informēja, ka, ka, atceļot komandantstundu, darbadienu naktīs patruļas nodrošinātu ne mazāk kā līdz šim un tās mēģinātu iesaistīt pēc iespējas vairāk pulcēšanās un citu ierobežojumu kontrolei - transporta līdzekļos, mājsaimniecībās, citās publiski nepieejamās vietās.

Tāpat atceļot mājsēdi, brīvdienu naktīs tiktu nodrošinātas papildu patruļas aptuveni 30% apmērā no mājsēžu laikā nodrošinātajām patruļām.

Pašvaldību augstas gatavības projektiem aizdevumu programmā būs pieejami 150 miljoni eiro

Pašvaldību augstas gatavības projektiem aizdevumu programmā šogad būs pieejami 150 miljoni eiro, ceturtdien pēc Ministru kabineta sēdes sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Viņš klāstīja, ka šāda programma tika realizēta jau pērn, un tai bija labs rezultāts un liela atsaucība no pašvaldību puses. Pērn programmā bija pieejami 100 miljoni eiro, un sākti vairāk nekā 300 ceļu sakārtošanas, energoefektivitātes paaugstināšanas un citu projektu.

"Šajā Covid-19 krīzes laikā ir svarīgi, ka mēs stimulējam un atbalstām uzņēmējdarbību, spējam radīt jaunas darba vietas. Tieši šī iemesla dēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi jaunu aizdevumu programmu, kuru šodien apstiprināja valdībā," komentēja ministrs.

Svarīgākais kritērijs aizdevuma saņemšanai ir projekta augsta gatavība, proti, cik ātri pašvaldība ir gatava sākt projekta realizēšanu un iepludināt līdzekļus ekonomikā. Pēc Pleša paustā, projektu īstenošana atsauksies arī uz bezdarba mazināšanu un darba roku piesaistīšanu.

"Šis no vienas puses ir atbalsts krīzes pārvarēšanā, lai veiksmīgāk krīzi varam kopā pārvarēt, bet no otras puses šie visi ieguldījumi, kurus pašvaldības veiks, ir ieguldījumi daudz ilgākā termiņā, kuri nesīs attīstību vēl daudzus gadus uz priekšu," pārliecināts ministrs.

Aizdevumu saņēmušie projekti būs jāpabeidz līdz 2022. gada beigām. Pirmos projektu pieteikumus ministrija gaida līdz 1. martam, un šādu projektu iesniegšana paredzēta līdz katra mēneša pirmajam datumam.

Par izmaiņām prioritāri vakcinējamo personu sarakstā lems nākamnedēļ

Ceturtdien Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā bija iekļauts Veselības ministrijas (VM) sagatavotais ziņojums par prioritāri vakcinējamām personu grupām, tomēr minētais ziņojums tiks skatīts atkārtoti nākamnedēļ, 16.februārī.

Kariņš skaidroja, ka jautājuma izskatīšana tika pārcelta uz nākamo nedēļu, jo šodien ieilga diskusijas par šo tematu.

Pēc premjera teiktā, dažādām ministrijām vēl ir "dažādi uzskati par vienu otru jautājumu", tāpēc ministrijas līdz nākamai nedēļai pārspriedīs atsevišķus jautājumus un iesniegs izdiskutētu piedāvājumu.

Valdība jau otrdien skatīja minēto ziņojumu, kurā Veselības ministrija (VM) skaidroja, ka patlaban tiek plānots, ka pirmajā grupā kopā ar 35 684 veselības aprūpes darbinieku ietilpst arī pacienti, kuriem saskaņā ar ārsta lēmumu nepieciešama nopietna medicīniska manipulācija. Piemēram, onkoloģiskie pacienti, pirms vai ķīmijterapijas laikā, pacienti un donori pirms orgānu vai cilmes šūnu transplantācijas, vai āri pacienti, kuri ilgstoši uzturas stacionārā ārstniecības iestādē.

Otrajā grupā ietilptu 19 598 ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, kā arī amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Trešā grupa sastāvēs kopskaitā no 187 700 senioriem, kas ir 70 vai vairāk gadus veci. Šajā grupā ietilps arī 166 000 personu ar hroniskām slimībām, piemēram, ļaundabīgiem audzējiem, hroniskām nieru slimībām, Dauna sindromu vai demenci, sirds asinsvadu sistēmas slimībām, smadzeņu asinsvadu slimībām vai aptaukošanos.

Tāpat šajā grupā ietilpst personas ar sirpjšūnu anēmiju, cukura diabētu, bronhiālo astmu, cistisko fibrozi, smagu arteriālo hipertensiju, aknu slimībām, plaušu fibrozi, talasēmiju, kā arī personas ar imūndeficītu stāvokli - HIV infekcijas, medikamentozās imūndepresijas vai onkoloģiskas slimību dēļ.

Trešajā prioritāri vakcinējamā grupā ietilps arī personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kuriem ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības, kā arī personas, kuras mājās aprūpē smagi slimas personas.

Tikmēr nākamajā vakcinējamo grupā, kas vakcīnas saņems šī gada otrajā ceturksnī, iekļausies 50 904 pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu darbinieki, 17 929 operatīvo dienestu darbinieki, 8500 policisti, 2500 robežsardzes darbinieki, 1043 Valsts ieņēmumu dienesta operatīvie darbinieki un 3000 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki.

Tāpat šajā grupā ietilps 2223 ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki un 324 Valsts probācijas dienestā strādājošie, kā arī 139 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, 11 721 Nacionālie bruņoto spēku un Zemessardzes pārstāvis, kā arī 619 kritiski svarīgie energoapgādes komersanti.

Pēc viņiem tiktu vakcinēti speciālajās iestādēs, tostarp patversmēs un ieslodzījuma vietās esošie, kuri ietilpst sestajā prioritāri vakcinējamā grupā. Vēlāk - trešajā ceturksnī - vakcīnas saņemtu 27 325 nozaru prioritāro iestāžu darbinieku, kā arī 1229 reliģisko organizāciju garīgais un kalpojošais personāls.

Šajā laika posmā vakcīna pienāktos arī uzņēmumu darbiniekiem, kas sastopas ar lielu skaitu cilvēku, kā arī uzņēmumu darbinieki lielos kolektīvos, kam jāstrādā kopā un ekonomikai svarīgāko uzņēmumu darbinieki.

Savukārt šī gada trešajā un pēdējā ceturksnī vakcināciju varētu saņemt visi pārējie sabiedrības locekļi, kas poti nav saņēmuši iepriekš.

VM norāda, ka šis prioritāri vakcinējamo sabiedrības grupu saraksts ir provizorisks un var tikt mainīts atkarībā no izmaiņām vakcīnu piegādēs, konkrēto prioritāri vakcinējamo sabiedrības grupu atsaucības vakcinēties un atkarībā no jaunākās informācijas par vakcīnu īpašībām un iedarbību.

Līdz ar to valdība atbilstoši situācijai var lemt par konkrētu personu vai sabiedrības grupu prioritāru vakcināciju, vadoties gan pēc specifiskām epidemioloģiskām indikācijām, gan pēc konkrētās sabiedrības grupas vakcinēšanas nozīmīguma tautsaimniecībai vai sabiedrībai.

Vienlaikus ar nepieciešamību vakcinēt prioritārās sabiedrības grupas norādītājā secībā ir nepieciešams nodrošināt maksimāli efektīvu vakcinācijas procesu un ātrumu, un lai tiktu izmantoti visi vakcinācijas resursi, kas konkrētajā brīdī ir pieejami.

Ar jauno nacionālo Industriālo politiku septiņu gadu laikā cer palielināt eksportu līdz 27 miljardiem eiro

Ministru kabinets ceturtdien apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam", cerot palielināt eksporta apjomu 27 miljardiem eiro 2027.gadā.

Pamatnostādnes aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem.

Nacionālās industriālās politikas mērķis ir eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem eiro 2023.gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027.gadā.

"Lai sasniegtu šo ambiciozo eksporta mērķi, viennozīmīgi ir jākāpina ieguldījumu intensitāte jaunu produktu izstrādei, tāpēc viens no industriālās politikas stūrakmeņiem ir ieguldījumu apjoma strauja intensificēšana pētniecības un attīstības darbībām. Kā mērķis šiem pētniecības un attīstības pasākumiem tiek izvirzīts palielināt līdz 300 miljoniem eiro 2023.gadā un līdz 600 miljoniem eiro 2027.gadā," skaidroja EM.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) stāstīja, ka Latvijā ir jāveic koncentrēts atbalsts inovācijas kultūras un radīšanas procesam, jāizveido pasaules līmeņa zināšanu pārneses atbalsta instrumentāriju loks. 

"Valdībai kopā ar komersantiem un sabiedrību ir jāveic mērķtiecīgi pasākumi digitālās transformācijas pasākumu ieviešanai, nodrošinot piekļuvi digitālajai infrastruktūrai, kas stiprinās digitālu risinājumu attīstību visās tautsaimniecības nozarēs. Īpaši svarīgi ir izveidot savstarpēji sinhronizētu atbalsta mehānismu klāstu visiem produktu radīšanas, izstrādes un komercializācijas dzīves cikliem, vienlaikus, precīzi realizējot pasākumus cilvēkresursu kvalitātes celšanai," teica ministrs.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO