Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" Toksikoloģijas un sepses klīnika, kurā ārstē ar Covid-19 saslimušos pacientus. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Mediķi brīdina, ka komplikācijas pēc Covid-19 pārslimošanas var būt arī gados jauniem pacientiem ar vieglu slimības gaitu, vēsta "TV3 Ziņas".

Arvien vairāk iedzīvotāju pēc Covid-19 pārslimošanas novērojamas ilgstošās veselības problēmas, akcentē mediķi. Tas ir gan nogurums un mēnešiem ilgas ožas un garšas izmaiņas, gan elpas trūkums pacientiem, kuriem slimības gaitā bijusi īpaša smaga.

Pēc saslimšanas ar Covid-19 slimnīcās kādu brīdī ārstējušies jau vairāk nekā 8000 Latvijas iedzīvotāju. Daudzi nonākuši arī Latvijas Infektoloģijas centrā, kas šobrīd ir atvēlēts vienīgi Covid-19 pacientiem. Mediķi uzsver, nonākšana slimnīcā bieži vien nozīmē smagu un ilgstošu ārstēšanos.

"Mediānais slimnīcā uzturēšanās ilgums variē no kādām deviņām līdz 28 dienām. Tātad ārstēšanās ir ārkārtīgi ilga," stāsta Rīgas Austrumu klīnikas universitātes slimnīcas reanimatoloģe Anda Piebalga.

Turklāt ne tikai ilga, bet arī sarežģīta. Mediķi, kuri ikdienā strādā ar smagāk saslimušajiem, norāda, inficētie tā sauktajās Covid-19 nodaļās cīnās gan ar plaušu, gan ar sirds un asinsvadu sistēmas, gan arī ar smadzeņu bojājumiem.

"Es tiešām varu apliecināt, ka Covid-19 ir slimība ar ļoti ilgu un komplicētu gaitu. Mēs redzam, ka šīs slimības gaitā tiek bojāti daudzi ķermeņa orgāni. Protams, visvairāk mēs redzam plaušu bojājumus jeb Covid-19 pneimonijas," saka Piebalga.

Mediķi arvien lielāku uzmanību vērš, ka daļa iedzīvotāju veselības problēmas izjūt arī pēc Covid-19 pārslimošanas. Turklāt ilgtermiņa komplikācijas nav tikai pacientiem, kuri ir gados veci vai ar kādām blakus saslimšanām, kā sirds problēmas, aptaukošanās vai cukura diabēts. Ar komplikācijām saskaras pārslimojušie visās vecuma grupās.

"Šīs ilgtermiņa komplikācijas var būt arī gados jauniem pacientiem un arī tiem pacientiem, kas ir pārslimojuši [Covid-19] ar vieglu vai vidēji vieglu gaitu, kas nebija hospitalizēti. Mēs arī savu kolēģu vidū, kas ir pārslimojuši, novērojam, ka viņiem pieturas šīs ilgtermiņa veselības problēmas," norāda Infektoloģijas centra Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītāja Inga Krupnova.

Biežāk novērotais ir ilgstošs nogurums. Pacienti, kuriem bijušas pneimonijas, bieži sūdzas par elpas trūkumu ne tikai pie fiziskas noslodzes, bet arī pavisam vienkāršās ikdienas gaitās.

"Garšas un ožas izmaiņas, par kurām bija diezgan daudz runāts. Šīs problēmas mēdz pieturēties vairākus mēnešus pēc pārslimošanas. Ļoti liels akcents tiek likts uz dažādiem atmiņas traucējumiem, uz koncentrēšanās traucējumiem, cilvēki nespēj ikdienā darīt vienkāršākos darbus, ko ir pieraduši darīt," stāsta Krupnova.

Ilgtermiņā smagā vai vidēji smagā formā pārslimojušajiem, kuri bijuši intensīvajā terapijā, var arī parādīties plaušu problēmas. Infektoloģijas centra Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītāja norāda, ka šie cilvēki kļūst diezgan izteikti skābekļa atkarīgi, kas ir cīņa par katru elpu, arī pārbraucot mājās.

Turklāt pacientiem, kuri ārstējušies intensīvās terapijas nodaļā un, īpaši, ja viņiem veikta plaušu mākslīgā ventilēšana, var veidoties pēcintensīvās terapijas sindroms. Proti, viņi var tikt pakļauti depresijai, nemieram un miega traucējumiem.

Video: "TV3 Ziņas" sižets

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO