No 7. aprīļa varēs darboties visi veikali ārpus tirdzniecības centriem, kuru platība ir virs 7000 kvadrātmetru.

Tāpat klātienē varēs tiks organizēta ielu tirdzniecība, kā arī darboties varēs veikali tādos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir zem 7000 kvadrātmetriem. 

Vienlaikus arī turpmāk tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem strādās tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības, optikas, preču veikali, aptiekas, grāmatnīcas un pakalpojumu sniegšanas vietas.

Ekonomikas ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka atsevišķi veikali nevarēs strādāt tajos tirdzniecības centros, kuri ir vismaz 7000 kvadrātmetrus lieli un tajos ir vismaz pieci dažādi tirgotāji. Tādējādi no tā izriet, ka tādi veikali kā, piemēram, "Depo" un "Ikea" no 7.aprīļa drīkstēs strādāt.

Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm atbilstoši drošajam tirdzniecības protokolam darbu varētu atsākt līdz 9000 tirdzniecības vietām.

Vienam apmeklētājam tirdzniecības vietā būs jānodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības, savukārt pakalpojumu sniegšanas vietā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi drošības protokolu ārā tirdzniecībai, kas paredz papildus prasības un pienākumus tirgus pārvaldītājam un ielu tirdzniecības organizatoram Covid-19 infekcijas risku mazināšanai.

Āra tirdzniecībā un tirgos būs jānodrošina stingrāka fiziskās distancēšanās prasību noteikšana, jākontrolē apmeklētāju un tirdzniecības darbinieku plūsma, jāieceļ atbildīgā persona par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.

Lai novērstu pārmērīgus pulcēšanās riskus ielu tirdzniecības organizēšanas vietās un mazinātu iedzīvotāju vēlmi ilgstoši uzturēties un pavadīt brīvo laiku iepriekš minētajās vietās, būs paredzēta prasība nodrošināt, ka ielu tirdzniecības organizēšanas vietā atrodas ne vairāk par 20 tirdzniecības dalībniekiem un netiek rīkoti izklaides pasākumi. Turpmāk arī būs pienākumu ielu tirdzniecības organizatoram nodrošināt fizisku ielu tirdzniecības organizēšanas vietas norobežošanu, piemēram, ar žogu, norobežojošām lentām, barjerām.

Tirdzniecības centros esošajos veikalos nebūs ļauta distances tirdzniecībā iegādātu preču izsniegšana

To paredz valdības ceturtdien pieņemtais lēmums par veikalu darbu atsākšanu ārpus tirdzniecības centriem no 7.aprīļa. Pēc ministrijā vēstītā, ekspertu ieskatā cilvēku pulcēšanās risks tirdzniecības centros ir pārāk augsts, tāpēc lielos tirdzniecības centros atļauta tikai pakalpojumu sniegšanas vietu un atsevišķu veikalu veidu darbība, saglabājot visas līdzšinējās epidemioloģiskās drošības prasības tirdzniecības vietu darbībai, un vienlaikus atceļot distances tirdzniecībā iegādātu preču izsniegšanu veikalos.

Attālināti iegādāto preču izsniegšana nebūs aizliegta internetveikalu preču izsniegšanas punktos, ja tie atrodas ārpus tirdzniecības centriem.

Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis preses konferencē pēc valdības sēdes skaidroja, ka ar šo ierobežojumu tiks izbeigta "nelielā blēdīšanās" ar attālināto tirdzniecību.

Citskovskis norādīja, ka līdz šim daudzās tirdzniecības vietās nevedās ar ierobežojumu ievērošanu, jo distances tirdzniecības aizsegā cilvēki tik un tā gājuši uz veikaliem.

Uz skolu divreiz nedēļā ļauj iet arī 12.klasēm visā valstī

Pēc Lieldienu brīvdienām 12.klases skolēni visā valstī divreiz nedēļā varēs doties uz skolu un mācīties klātienē, savukārt visām pārējām klasēm iespēja mācīties klātienē dota vien epidemioloģiski drošajās pašvaldībās, ceturtdien lēma Ministru kabinetā.

Visi 12.klases skolēni varēs mācīties klātienē ne vairāk kā divas dienas nedēļā visā valstī neatkarīgi no Covid-19 saslimstības rādītājiem. Ņemot vērā, ka tuvojas maijs ar centralizētajiem eksāmeniem, apmēram 20 000 vidējās izglītības beidzēju tā būtu iespēja pārliecināties par savām zināšanām pirms eksāmeniem. Skolēni tiks testēti, ievēros visus epidemioloģiskās drošības prasības un nepārklāsies "drošajās zonās" skolā ar jaunākajām klasēm.

Savukārt tikai epidemioloģiski drošajās pašvaldībās klātienes mācības varēs atsākt 1.-6.klašu skolēni, kā arī pēc rotācijas principa 7-9. un 10.-11.klases. Testēšana tiks nodrošināta tikai izglītības iestādes nodarbinātajiem.

Mācības klātienē minētajām klasēm varēs rīkot, ja kārtējās kalendāra nedēļas otrdienā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju konkrētās pilsētas vai novada administratīvajā teritorijā nepārsniedz slieksni 200 un epidemioloģiskie apstākļi liecina par drošāku situāciju administratīvajā teritorijā.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) reizi nedēļā ceturtdienās publicēs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" to pilsētu un novadu sarakstu, kuros SPKC ieskatā rādītājs atbilst tādam līmenim, lai īstenotu klātienes mācības 1.-6. un 12.klasē, kā arī rotācijas kārtībā 7.-9. un 10.-11. klasē. 

Atsevišķos gadījumos, ievērojot epidemioloģiskos apstākļus, mācību procesu klātienē varēs organizēt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs slieksni 220, kā arī pēc situācijas izvērtējumā - nepārsniegs slieksni 250.

Pie saslimstības rādītāja 250, SPKC papildus vērtēs pēc vairākiem epidemioloģiskiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais sadalījuma, to sasaistes ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem. Vienlaikus vērtēs iespējamo ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.

Mācību procesu klātienē 12.klasē visā valstī varēs īstenot, nodrošinot, ka izglītības process klātienē ne vairāk kā divas dienas nedēļā īstenots tikai tajos mācību priekšmetos, kuros tiek kārtoti centralizētie eksāmeni, kā arī tiek veikta izglītojamo un izglītības iestādē klātienē nodarbināto testēšana.

Tāpat vienas klases izglītojamiem līdz 10 personām pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē svaigā gaisā varēs īstenot ne vairāk kā piecas formālās izglītības programmu nodarbības no attiecīgajā nedēļā paredzēto nodarbību skaita. Taču šis ierobežojums neattiecas uz sporta treniņu norisi.

No 7. aprīļa svaigā gaisā varēs notikt amatieru mākslas kolektīvu mēģinājumi, tajos pulcējoties ne vairāk kā desmit cilvēkiem.

Grozījumos norādīts, ka ierobežojoši pasākumi būtiski ietekmē plašu spektru pakalpojumu sniedzējus izklaides, kultūras un sporta pasākumu jomās, aptverot kultūrvietas, muzejus, bibliotēkas, arhīvus, koncertu norises vietas, teātrus un arī kinoteātrus. Kultūras jomai ir plānota pakāpeniska darbības atjaunošana, ievērojot epidemiologu noteiktos kritērijus vairākos soļos.

Pirmais solis paredz no 7.aprīļa atļaut amatieru mākslas kolektīvu mēģinājumus ārtelpās, savukārt otrais solis paredz, ka tad, kad 14 dienu kumulatīvais saslimšanas rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniegs 320, plānota muzeju, izstāžu zāļu, bibliotēku un kultūrvietu apmeklējumiem individuāli, ievērojot drošības pasākumus.

Trešais solis nosaka to, ka tad, kad 14 dienu kumulatīvais saslimšanas rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniegs 250, plānota publisko pasākumu darbības atjaunošana brīvdabā, izmantojot jau 2020.gada vasarā pārbaudītu drošu kultūra pasākumu rīkošanas metodi - auto vai laivu pasākumi, kas ļauj kontrolēt un ierobežot apmeklētāju plūsmu un ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Kultūras pasākumu darbība iekštelpās varētu tikt atsākta tikai pie zemiem saslimšanas riska rādītājiem.

Aprīļa beigās varētu palielināt āra treniņos pieļaujamo cilvēku skaitu

Sporta treniņu norise svaigā gaisā līdz 20 personām bez ģērbtuvju izmantošanas varēs norisināties, ja 28.aprīlī Latvijas Covid-19 divu nedēļu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 320 slieksni, ceturtdien lēma Ministru kabinetā. 

Ja sporta norises vietas platība ārā to pieļauj, vienlaikus drīkstēs norisināties vairāku treniņgrupu darbs. Būtisks nosacījums ir, ka dažādu treniņgrupu plūsmas fiziski nepārklājas, kā arī tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība.

Savukārt no 19.maija un pie nosacījuma, ka Latvijas divu nedēļu Covid-19 kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250 slieksni, interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem sporta treniņi drīkstēs notikt arī iekštelpās. Profesionālās ievirzes skolām būs priekšroka.

Katram sportistam būs jānodrošina ne mazāk kā 35 kvadrātmetri no sporta treniņa norises telpas platības. Savukārt publiska peldbaseina lietošana būs iespējama, ja vienai personai var nodrošināt līdz 25 kvadrātmetriem no ūdens virsmas platības. 

Ja to pieļauj attiecīgās sporta treniņa norises telpas platība un audzēkņu plūsma fiziski nepārklājas, vienā sporta treniņa norises telpā viena vai vairāku sporta speciālistu vadībā varēs norisināties sporta treniņi līdz 10 audzēkņiem vienlaicīgi. 

Visa iekštelpu sporta norises vietas apmeklējuma laikā visur jāievēro divu metru distance, izņemot peldot ūdenī. Sporta treniņa laiks nedrīkstēs pārsniegt 90 minūtes, kā arī piepildījums ģērbtuvēs nedrīkstēs pārsniegt 20% un uzturēšanās ilgums tajās nepārsniegs 15 minūtes.

Tomēr sporta treniņā netiks iesaistīti audzēkņi, kas jaunāki par septiņiem gadiem, kā arī nepiedalās tās personas, kas nav tieši saistītas ar treniņa organizēšanu. Savukārt pirms treniņa norises nepieciešams apzināt plānoto izglītojamo skaitu, kā arī nodrošināt apmeklējuma uzskaiti.

Sporta treniņa laikā stingri jāievēro Sporta likumā noteiktā kārtība un sporta federācijas izstrādātie drošības protokoli. 

Trenerim vai jebkuram sporta treniņa organizatoram ir pienākums informēt vecākus vai likumiskos pārstāvjus par nepieciešamību izvērtēt audzēkņa līdzdalību treniņā, kā arī nodrošināt, ka izglītojamais neapmeklē treniņu, ja viņam ir kādas akūtas veselības problēmas vai elpceļu infekcijas slimības pazīmes. 

Pēc Lieldienu brīvdienām saglabājas prasība, ka nometnes bērniem nenotiek. Tāpat atcelti būs visi klātienes sporta pasākumi (piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumus, priekšnesumus), izņemot starptautisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās starptautiskās sporta sacensības (tai skaitā pirms sacensībām paredzētos oficiālos treniņus) izlašu sportistiem vecumā no 15 gadiem, ja tās norisinās bez skatītājiem.

Komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensības varēs notikt, ja tajās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem un tās norisinās bez skatītājiem. Sporta treniņi, tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās, varēs notikt, ja tie tiek organizēti ārā, individuāli vai attālināti, ja vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 10 personas un netiek izmantotas ģērbtuves.

Nosaka kritērijus ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskajā ēdināšanā

Ministru kabinets ceturtdien vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Valdība ceturtdien atbalstīja grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tostarp paredzot regulējumu attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.

Operatīvā vadības grupa piedāvāja Ministru kabinetam lemt par konkrētu datumu - 28.aprīlis - no kura varētu sākt apsvērt iespēju pārskatīt ierobežojumus ēdināšanas nozarei. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda bažas, ka esošajā epidemioloģiskajā situācijā nebūtu korekti noteikumos paredzēt konkrētu datumu. 

Valdība atteicās noteikumos paredzēt konkrētu datumu, bet turpmāk par ierobežojumu mīkstināšanu Ministru kabinets lems pakāpeniski.

Izmaiņas sabiedriskās ēdināšanās nozarē būtu piemērojamas, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā nepārsniedz 320. Pēdējās dienās šis rādītājs Latvijā turas ap 370.

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar sabiedriskās ēdināšanas nozari sagatavoja piedāvājumu droša sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma modeļa ieviešanai visā sabiedriskās ēdināšanas sektorā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmējiem un mazinātu maksātnespējas iestāšanās risku, kā arī lai nepieļautu atšķirīgu pieeju dažādām komersantu grupām un novērstu tiesvedības riskus.

EM gan uzsvēra, ka šī prasība neattieksies uz ēdienu izsniegšanu līdzņemšanai.

Savukārt līdz ar labvēlīgākiem epidemioloģiskajiem apstākļiem sākot pakāpenisku pāreju uz droša sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas modeļa ieviešanu, tā būtu īstenojama secīgi, ņemot vērā epidemioloģiskos riskus un drošības pasākumus un ieviešot drošas ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas protokolu visās sabiedriskās ēdināšanas vietās.

Regulējums paredz, ka gadījumā, ja nedēļas 14 dienu kumulatīvā Covid-19 saslimšana uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, varētu tikt organizēta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšana ārtelpās, apkalpojot līdz četrām personām pie viena galdiņa, neskaitot bērnus, no ne vairāk kā divām mājsaimniecībām. Vienlaikus būs jāievēro vismaz divu metru distance starp galdiņiem.

Atvieglotas prasības ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai ārā varētu piemērot, ja nedēļas 14 dienu kumulatīvā Covid-19 saslimšana uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250. Šādā gadījumā varētu atļaut pie viena galdiņa atrasties līdz astoņām personām, kas nav no vienas mājsaimniecības. Arī šajā gadījumā būs jāievēro divu metru distance starp galdiņiem, ja starp tiem nav norobežojoša siena.

Ar zemu Covid-19 kumulatīvo saslimstību varētu atļaut ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu iekštelpās ar nosacījumiem, ka viesu apkalpošana tiek veikta pie galdiņa, pie viena galdiņa atrodas ne vairāk par divām personām, neskaitot bērnus. Šajā gadījumā ir jānodrošina vismaz divu metru attālums starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena.

Apmeklētāju uzturēšanās laiks sabiedriskās ēdināšanas vietā ārā nedrīkstēs pārsniegt divas stundas, turklāt bez iepriekšējas rezervācijas atļautais uzturēšanās laiks ir viena stunda.

Papildus abās fāzēs sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji nozīmēs atbildīgo personu, kas organizēs un uzraudzīs epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vietā.

Abās fāzēs sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt darbu ne vēlāk kā plkst.22. Savukārt pēc plkst.22 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Valdība atbalsta 776 335 eiro piešķiršanu Covid-19 piemaksām policistiem un robežsargiem

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL; KPV LV) gan norāda, ka šis nav uzskatāms par ilgtermiņa risinājumu iekšlietu dienestu zemā atalgojuma celšanai. Ilgtermiņā ir jādomā par iekšlietu dienestu atalgojuma jautājuma un darba apstākļu sakārtošanu. 

IeM ir sagatavojusi jaunu atlīdzības koncepciju atalgojuma palielināšanai, ko virza izskatīšanai valdībā, lai izlīdzinātu iekšlietu nozares atalgojumu gan ar aizsardzības resoru, gan prokuratūru. 

Reliģiskās darbības veikšanas vietas darbu sāks plkst. 6 un beigs ne vēlāk kā plkst. 22

Grozījumi neparedz laika ierobežojumus reliģiskās darbības veikšanas vietās naktī no 1.maija uz 2.maiju, kad pareizticīgo un vecticībnieku konfesijas svin Lieldienas.

Ņemot vērā šī notikuma nozīmīgumu, atbilstoši reliģiskajām tradīcijām dievkalpojumi Lieldienās tiek noturēti visas dienas un nakts garumā. Šī tradīcija ir pastāvējusi gadsimtiem ilgi, un ir neatņemama ticīgo reliģiskās dzīves, kā arī reliģisko organizāciju pamatdogmas sastāvdaļa. Tādēļ, lai šajā sarežģītajā laikā saglabātu iedzīvotāju ticību, nepieciešams nodrošināt, ka naktī no 1.uz 2.maiju reliģiskās darbības vietas strādā bez darba laika ierobežojumiem, lai garīgais un kalpojošais personāls varētu noturēt svinīgo nakts dievkalpojumu par godu Jēzu Kristus augšāmcelšanās svētkiem.

Tāpat grozījumi neskar reliģiskās organizācijas no 5.maija līdz 9.maijam, kad reliģiskās darbības veikšanas vietas darbu uzsāks ne ātrāk kā plkst.4 un darbu beigs nē vēlāk kā līdz pusnaktij, jo tad tiek svinēti Ūsiņa dienas svinības, kas ir nozīmīgi Dievturu pavasara svētki, kas tiek svinēti starp pavasara un vasaras saulgriežiem.

Šajās dienās baznīcas darbu var uzsākt no plkst.4 un beigt līdz pusnaktij, jo tad tiek svinēti Ūsiņa dienas svinības, kas ir nozīmīgi Dievturu pavasara svētki, kas tiek svinēti starp pavasara un vasaras saulgriežiem.

Iepriekš ārkārtas situācijas laikā, Lieldienu svinībās tika pieļauti izņēmumi no noteiktā darba laika, lai respektējot reliģisko ceremoniju tradīcijas, nodrošinātu netraucētu to norisi.

Kariņš aicina sabiedrību neatslābt un Lieldienas svinēt ģimenes lokā

Ceturtdien pēc valdības sēdes premjers preses konferencē aicināja sabiedrību Lieldienas svinēt ģimenes lokā, netiekoties ar tuviniekiem un draugiem.

"Krāsosim olas, ripināsim olas, šūposimies, baudīsim dabu un netiksimies, jo pandēmija vēl nav beigusies," uzsvēra premjers.

Kariņš norādīja, ka Covid-19 līdz šim prasījis teju 2000 iedzīvotāju dzīvības. Lai arī vakcinācija pret Covid-19 sāk kļūt apjomīgāka, kas, pēc Kariņa teiktā, ir kā gaisma tuneļa galā, tomēr viņš uzsvēra, ka šī nav īstā reize, kad atslābt.

Video: Preses konference 1. aprīlī