Anita Muižniece.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Ceturtdien, 10. jūnijā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) preses konferencē informē par grozījumiem Augstskolu likumā.

Preses konference norisināsies plkst. 9 attālināti, saziņas platformā "Zoom". Interesentiem preses konferencei būs iespēja sekot līdzi arī IZM "Facebook" lapā.

Preses konferencē uzstāsies izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), kura informēs par izmaiņām Latvijas Augstākās izglītības likumā un ar tām saistītiem ieguvumiem, veidojot mūsdienīgu, uz izcilību orientētu un starptautiski konkurētspējīgu izglītības sistēmu. Pēc ministres preses konferencē uzstāsies IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, kurš stāstīs par Augstākās izglītības likuma grozījumu noteiktajām pārmaiņām augstākās izglītības sistēmā un to īstenošanas termiņiem.

Savukārt dalībnieku uzstāšanos noslēgs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolas direktors, Eiropas Tehnoloģiju un Inovāciju institūta direktoru padomes loceklis Jānis Grēviņš, kurš preses konferencē izklāstīs par grozījumiem Augstskolu likumā no profesūras, studentu un līdzšinējās pārvaldības skatu punkta.

LETA jau ziņoja, ka Saeima otrdien galīgajā lasījumā atbalstīja augstskolu pārvaldības reformas ieviešanu, tādējādi mainot augstākās izglītības sistēmas pārvaldību, dalot augstskolas jaunā tipoloģijā un mainot augstskolu iekšējo pārvaldību.

2020.gada 18.februārī Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu", kas bija sākums pretrunīgi vērtētajai augstskolu pārvaldības reformai. Tā paša gada 20.maijā grozījumi tika iesniegti Saeimā un parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sākās apjomīgs darbs pie izmaiņu redakcionālas sagatavošanas. Uz galīgo lasījumu tika iesniegts 271 priekšlikums, un tos šodien izskatīja bez īpašām domstarpībām vai garām debatēm.

Parlamentā pieņemtie grozījumi paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Atbalstītā redakcija paredz augstskolas iedalīt trīs veidos - zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, kā arī mākslu un kultūras universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.

Grozījumi paredz ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību.

Līdz šim lielākās debates Augstskolu likuma grozījumu sakarā izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm, kuru vēlāk gan atmeta, kā arī augstskolās ieviešamajām padomēm.

Virkne deputātu un nozares pārstāvju iebilda studējošo skaita kritērijam, sakot, ka tas ir nepamatots, un vistiešāk ietekmēs Daugavpils un Liepājas universitātes. Tāpat sākotnēji zināma pretestība bija arī pret šīm padomēm, jo nebija skaidrs tieši, kādu funkciju tās pildīs un, cik liela loma paliks pārējām augstskolu institūcijām, piemēram, Satversmes sapulcei, senātam un rektoram.

Vienlaikus augstākās izglītība sistēmas pārvaldības reforma bija iecerēta, likvidējot Augstākās izglītības padomi (AIP). Šī iecere izraisīja ļoti lielu sašutumu nozarē, un galu galā parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl nelēma par AIP likteni, plānojot atgriezties pie diskusijām par padomes nākotni augustā.

Līdzīgi arī jautājumā par koledžām komisija vēl nenonāca pie vienota slēdziena, lemjot, ka pie šīs diskusijas deputāti atgriezīsies vēlāk. Izglītības un zinātnes ministrijas iecere paredz, ka koledžu darbību turpmāk pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums.

Plānots, ka grozījumi Augstskolu likumā stāsies spēkā šā gada 16. augustā.

Video: Ieraksts no preses konferences

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO