FOTO: bluedog studio/shutterstock

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015. gada līdz 2018. gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos.

Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Šmite pastāstīja, ka šie uzņēmumi bija sadalījušies divās grupās, lai iepirkumos iegūtie līgumi un peļņa sadalītos aptuveni līdzīgi. Lietas dalībnieki vienojās gan par privātajiem, gan publiskajiem iepirkumiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajiem iepirkumiem.

"Abas grupas savā starpā centās sadalīt iepirkumus pēc principa "puse uz pusi" jeb tā, lai starp abām grupām kopējie apjomi pēc summām būtu pēc iespējas līdzīgi. Tostarp sarunās tika apspriests potenciālais iepirkuma uzvarētājs, kam pienāktos konkrētais iepirkums, tāpat piedalīšanās formāli ar "aizsega piedāvājumu" vai tieši otrādi - nepiedalīšanās iepirkumos," stāstīja Šmite.

Pirmajā grupā ietilpa "Skonto būve", "Velve", "Merks", "Latvijas energoceltnieks", "Re & Re" un "Rere būve", savukārt otro karteļa grupu veidoja "Arčers", "LNK Industries", "Abora" un "RBSSKALS būvvadība".

Savukārt karteļa darbības pamatprincipus noteica "Skonto būve", "Re & Re" un "Velve", sacīja Šmite. Šiem uzņēmumiem naudas sods tika palielināts par 0,5% no apgrozījuma. Ņemot vērā, ka "Velve" sadarbojās ar KP un iesniedza visu tās rīcībā esošo informāciju, uzņēmumam tika piemērots naudas soda samazinājums par 1,5%. Tāpat ar "Velvi" tika panākts izlīgums par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumam piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10%.

KP vadītājs Juris Gaiķis piebilda, ka pasūtītāji bieži vien ir bijuši par karteļa esamību un pat izteikuši savas vēlmes par konkrētiem izpildītājiem konkrētos iepirkumos.

Šmite stāstīja, ka, karteļa uzņēmumiem vienojoties par iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem iepirkumos, pasūtītāji saņēma nevis konkurējošu pretendentu piedāvājumus, bet gan tikai konkurenci imitējošus, kas deformēja būvniecības tirgu visā Latvijas teritorijā. Turklāt aizliegtas vienošanās rezultātā tika ietekmēta publisko līdzekļu, tostarp ES fondu līdzekļu taisnīga un tiesiska izlietošana.

KP iegūtie dati liecina, ka vairāk nekā puse iepirkumu bija tapuši ar ES līdzfinansējumu. Iepirkumi pēc to apmēra arī bija dažādi - mazākā līgumsumma bija mazāka par vienu miljonu, bet lielākā - virs 100 miljoniem eiro. Vidējie rādītāji liecina, ka lielākā daļa iepirkumu ir bijuši par summām, kas mērāmas vairākos miljonos eiro.

Kopumā konkurence tika kropļota iepirkumos, kas bija saistīti ar izglītības iestāžu, tirdzniecības centru, ārstniecības iestāžu, sporta laukumu un centru, stadionu, tiesībsargājošo iestāžu, radioaktīvo atkritumu tvertņu un glabātavu, dažādu infrastruktūras objektu būvniecību, pārbūvi un rekonstrukciju, tāpat tehnisko projektu un būvprojektu izstrādi, autoruzraudzību, projektēšanu un paplašināšanu un tamlīdzīgiem, teica Šmite.

"Kartelis tika realizēts gan par tiem iepirkumiem, kas bija jau izsludināti, gan tiem, kas vēl nebija. Piemēram, par "Alfa" iepirkumu būvnieki runāja vairāk nekā gadu pirms un par "Akropole" iepirkumu nedaudz mazāk nekā gadu pirms iepirkuma izsludināšanas. Līdzīga rīcība novērota arī citkārt, tostarp publiskajos iepirkumos," sacīja Šmite.

Tāpat no būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secināja, ka būvniekiem nereti ir nevis lietišķi, bet personīga rakstura kontakti ar pasūtītājiem, kurus bez vilcināšanās var izmantot, lai īstenotu karteļa vienošanos un panāktu nepieciešamo un iecerēto sadales rezultātu konkrētā iepirkumā.

Šmite sacīja, ka audioierakstu atšifrējumi apliecina, ka lietas dalībnieki apzinājās savas pretlikumīgās darbības, tāpēc darbojās slēptā veidā, vairākkārt atgādinot sarunas biedriem "atstāt telefonus ārpus tikšanās vietas" un sarunā nelietot vārdu "shēma", bet gan "kopīga sapratne". Tāpat KP secināja, ka lietas dalībnieki apzinājās savas rīcības neatbilstību konkurences tiesībām, norādot kādā sarunā - "Bet principā ar to Konkurences padomi jābūt uzmanīgiem ir. Jābūt uzmanīgiem (..)".

"Ilgus gadus [būvniecības] iepirkumu organizēšanas un norises vide ir bijusi deformēta. Lietā analizētās sarunas, kas atspoguļotas audioierakstu atšifrējumos, un iepirkumi apliecina, ka tajos nepastāvēja brīva konkurence. To ietekmēja ne tikai pašu būvnieku vienošanās, bet arī atsevišķos gadījumos iespējamais atbalsts no pasūtītāju puses. Pasūtītājs, lai arī noteiktos gadījumos zinājis par pastāvošo karteļa vienošanos, tomēr nav ziņojis KP par šo prettiesisko situāciju, un tas nav pieļaujami, jo šīs personas ir vistiešāk atbildīgas par publiskā un ES līdzfinansējuma godprātīgu izlietojumu," teica Gaiķis.

Kopējais KP veiktais karteļa izpētes periods ir par laika periodu vismaz no 2011.gada līdz 2019.gadam. Pārkāpuma ilgums lietas dalībniekiem variē atkarībā no iesaistes kartelī, bet nevienam uzņēmumam tas nav mazāks par gadu un astoņiem mēnešiem, savukārt citiem pārsniedz sešus gadus.

Tā uzņēmumiem "Re & Re", "Velve" un "Skonto būve" pārkāpuma ilgums ir seši gadi, divi mēneši un 15 dienas, "Arčers" četri gadi, viens mēnesis un 14 dienas, "Abora", "Merks" un "LNK Industries" - četri gadi un astoņas dienas, "Latvijas energoceltnieks" - divi gadi, seši mēneši un 13 dienas, "Rere būve" - divi gadi, trīs mēneši un 16 dienas, bet "RBSSKALS būvvadība" - viens gads, astoņi mēneši un 21 diena.

Ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un būtisko nodarīto kaitējumu pasūtītājiem un to klientiem, KP pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem piemēroja ievērojamus naudas sodus. Sods tiek aprēķināts procentos no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un smagumu. KP piemērotie naudas sodi karteļa dalībniekiem ir jānomaksā solidāri ar to mātes sabiedrībām.

"Attiecīgi lielāks sods piemērots tiem lietas dalībniekiem, kas aktīvāk iesaistījās aizliegtās vienošanās attīstīšanā un nodrošināšanā, piemēram, definējot karteļa vienošanās pamatprincipus, mērķus un vienošanās realizācijas formu, ka vienošanās starp lietas dalībniekiem ir mutvārdu, un tiem, kuri bieži piedalījās fiksētajās sarunās vienlaikus arī ar lielāku klātesošo pārstāvju skaitu," skaidroja Šmite.

Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad izbeidza 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, izmeklēšanu par karteļa darbību turpināja KP.

Būvnieku karteļa lietu KP ierosināja 2019.gada augusta sākumā, bet lēmums par naudas sodiem KP bija jāpieņem līdz 2021.gada 1.augustam.

Kartelis ir viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem un KP pietiek vien ar pazīmēm, ka tirgus dalībnieku starpā ir notikusi aizliegta vienošanās, atšķirībā no KNAB kriminālprocesa, kurā bija jāpierāda katras personas vaina un kaitējums sabiedrībai.

KNAB un KP 2019.gada septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecināja par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos. Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO