Radītie traucējumi vai pilnīga radiosakaru bloķēšana var radīt negatīvu ietekmi, piemēram, civilajā jomā - gaisa, ūdens transporlīdzekļu iespējamām avārijām, jo to pārvietošanās koordinēšana nav iespējama pretinieka radīto radiosakaru darbības traucējumu vai bloķēšanas dēļ, mobilo sakaru darbības traucējumi vai bloķēšana, elektroniskās saziņas neiespējamība, sabiedriskās kārtības uzturēšanas jomā - noziedzības līmeņa neierobežots pieaugums, jo Valsts policija (VP) nevar reaģēt uz izsaukumiem, izsaukumus nevar veikt, jo nav iespējama telefonsakaru darbība, VP nevar koordinēt noziedzības apkarošanu, jo rāciju darbība ir traucēta vai nenotiek vispār, valsts drošības jomā - ierobežotas iespējas koordinēt mobilizāciju, ierobežotas iespējas aizsargāt valsts noslēpuma objektus. Minētais rada būtisku valsts nacionālās drošības apdraudējumu.
Ņemot vērā minēto, kontrolēti un profesionāli pārvaldīti īslaicīgie radiotraucējumi koplietošanas un civilajām radiosakaru sistēmām NBS informācijas apstrādes sistēmu testēšanai pret iespējamiem radiotraucējumiem un manipulācijām no pretinieka puses, kas vienlaikus ļauj NBS trenēt savu aizsardzības un pretdarbības spēju, kā arī personālsastāvu, pēc AM viedokļa ir samērīgiem zaudējumiem kopīga mērķa - nacionālās drošības - nodrošināšanai.
Minēto mērķi iespējams sasniegt, jau preventīvi radot iespējas būt gataviem ātri reaģēt uz jebkāda veida pretinieka kaitniecisku darbību, tostarp mūsdienās plaši izmantotās bezpilota mehānisku ierīču tehniskās iespējas radīt apdraudējumu tādiem stratēģiski svarīgiem objektiem, kam ir valsts aizsardzības objektu vai kritiskās infrastruktūras statuss.
Lai NBS nodrošinātu efektīvāko aizsardzību pret potenciālajiem uzbrukuma scenārijiem, NBS personālsastāvam ir jābūt profesionāli un atbilstoši apmācītam, lai mobilizācijas vai kara gadījumā, tāpat arī diversijas vai citas NBS kaujas un reaģēšanas spējas ietekmēšanas gadījumā miera laikā, spētu reaģēt apsteidzoši pirms reālā kaitējuma nodarīšanas, kā arī tehniskās iespējas būtu pietiekami efektīvas un pārbaudītas darbībā.
Nākamgad kultūras, izglītības un sporta infrastruktūras projektos ieguldīs teju 100 miljonus eiro
2022. gadā augstas gatavības kultūras, izglītības un sporta infrastruktūras projektos no valsts budžeta ieguldīs teju 100 miljonus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Jau vēstīts, ka valsts 2022. gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. No minētās summas 97,8 miljonus eiro plānots novirzīt augstas gatavības projektu īstenošanai.
Līdz šim valdība panākusi vienošanos par 58,58 miljonu eiro novirzīšanu augstas gatavības projektiem, savukārt atlikusī summa - 39,01 miljonu eiro - tiks novirzīta projektiem, kas vēl tiek precizēti.
No FM sniegtās informācijas izriet, ka valdība panākusi vienošanos 2022. gadā 9,2 miljonus eiro novirzīt jaunu ugunsdzēsības depo būvniecībai Aizputē, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Kandavā, Priekulē, Rūjienā un Saulkrastos.
Septiņu gadu laikā IZM apņemas nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamo septiņu gadu periodā kā virsmērķi noteikusi latviešu valodas ilgtspējas nodrošinājumu, kā arī stiprināt tās lietojumu visā sabiedrībā un dažādās jomās, liecina IZM izstrādātās Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, ko otrdien atbalstīja Ministru kabinetā.
IZM norādīja, ka valsts valodas politikas mērķi valsts attīstības kontekstā saistāmi ar indivīda attīstību un konkurētspēju, labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšanu un valodas un kultūras ilgtspēju.
Latviešu valoda un kultūra ir gan latviešu nācijas identitātes pamats, gan arī Latvijas valsts nacionāli kulturālās identitātes pamats. Tāpēc tā ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas un citiem apstākļiem.
"Valoda nav tikai saziņas vai informācijas līdzeklis, tā ir kultūrmantojuma sastāvdaļa, nacionālās literatūras izteiksmes līdzeklis, tilts starp paaudzēm, nacionālās identitātes un specifikas nesēja. Latviešu valoda ir mūsu nacionālās identitātes pamatiezīme,"
pausts IZM pamatnostādnēs.
NBS piedalīsies militārajās mācībās Ukrainā
Latvijas Nacionālie bruņoti (NBS) spēki piedalīsies militārajās mācībās "Rapid trident 21" Ukrainā, otrdien lēma valdība.
Militārās mācības norisināsies no 6. septembra līdz 1. oktobrim. Daudznacionālajās militārajās mācībās plāno piedalīties militārās vienības no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un programmas "Partnerattiecības - mieram" dalībvalstīm, kopumā ap 6000 karavīru, lai veicinātu reģionālo stabilitāti un drošību, nostiprinātu partneru rīcībspēju un veicinātu uzticību, uzlabojot sadarbību starp dalībvalstu bruņotajiem spēkiem.
NBS plāno piedalīties mācībās, nodrošinot padomdevēju, konsultantu un mācību norises un sasniegto rezultātu novērtētāju funkciju. Šo mācību laikā NBS Militārās policijas pārstāvji apmācībās sniegs padomu un konsultēs rotas līmeņa vienības, kā strādās kā mācību vērtētāju komanda.
Ukraina nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, bet piedalās programmā "Partnerattiecības - mieram".
Valdība atbalsta nākamā gada budžetā paredzēt valsts parādu 50% apmērā no IKP
Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2022. gada budžetā paredzēt valsts parādu 50% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam Finanšu ministrija (FM) otrdien informēja valdību par aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kuras šā gada 15. jūnijā apstiprināja Fiskālās disciplīnas padome. Apstiprinātās makroekonomisko rādītāju prognozes būs par pamatu valsts budžetam 2022. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2022.-2024. gadam.
Video: Preses konference pēc MK sēdes
/nginx/o/2021/05/06/13763785t1hf817.jpg)
