FOTO: ReTV Ziņas

Pirms 150 gadiem Latvijā ļoti intensīvi tika iegūti sveķi. Pēdējā laikā daudzi cilvēki sociālajos medijos satraukti publicē fotogrāfijas, kurās redzami atsveķoti skujkoki. Vai tas tiešām šodien ir aktuāli, skaidroja raidījums "ReTV Ziņas".

Sociālajos medijos cilvēki dalās fotogrāfijām, kur redzamas priedes, kurām veikta atsveķošana. Sveķus izmantoja rūpniecībā padomju laikos. Šobrīd tie netiek izmantoti vispār. To, ko var redzēt, tā ir vienīgi vēstures palieka.

"To darīja speciāli cilvēki, kas ar to nodarbojās un sveķu ieguvi bija diezgan arī naudīgs darbs, jo sveķotāji, kas čakli strādāja, arī diezgan labi nopelnīja. Sveķus izmantoja galvenokārt rūpniecībā, taisot kalifoniju un terpentīnu, kurus atkal savukārt izmantoja tālāk. Pielietošana ļoti plaša - sākot no pārtikas rūpniecības, gumijas ieguves un skaņu plašu ražošanai," sacīja Ivars Ziemulis, mežzinis.

Sveķu iegūšana no skujkokiem sākās 19. gadsimta otrās puses beigās, ilga līdz pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Šobrīd ar atsveķošanu vairs neviens nenodarbojas, vismaz rūpnieciskā līmenī - iemesli ir dažādi.

"Var jau būt tāpēc, ka visādi sintētiskie materiāli, tagad sintētiskie sveķi un šādi jau īstenībā bojā visu vērtīgāko koka daļu. Tas ir A klases baļķis, kurš jau ir sabojāts - iekšpusē ir zils zem šīs brūces. Tas vairs nav kvalitatīvs zāģmateriāls," pauda Ziemulis.

Ivars Ziemelis pats daudzus gadus strādājis par atsveķotāju, kā arī viņa tētis un brālis. Sveķošana sākas ziemas pavasara periodā. Kokus izvēlējās pēc tā resnuma un arī vecuma.

"Pēc koka resnuma, cik brūces būs uz koka, tās sauc par brūcēm. No vienas līdz trijām brūcēm parasti taisīja. Šim kokam ir divas - viena vienā pusē, otra otrā pusē, pretējās pusēs, jo tas ir bijis tievāks. To var redzēt, cik tievs ir bijis, tur, kur ir nomizots, resnāks nav audzis," sacīja mežzinis.

Lai ietaupītu darbu un sekmētu sveķu izdalīšanos, izmantoja speciālu darba rīku, kurā tika iepildīta sērskābe. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta pētnieks Arnis Gailis "ReTV" stāsta savu versiju par to, kāpēc pārtrauca sveķošanu.

"Bija uzstādījums, jo bija zināms, ka tā tomēr ir brūce, tur arī koks sāk bojāties. To veica tajās mežaudzēs, kurās tika plānotas tuvākajos desmit gados nozāģēt, praktiski pieaugušās mežaudzēs. Principā tam kokam kvalitātes zudums. Kādreiz mazāk izturīgi koki jau arī atsveķošanas laikā pat nokalta," viņš norādīja.

Pētnieks Gailis netic, ka skujkoku sveķošana varētu atkal ienākt mūsu mežos, jo tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma. Viņš gan pieļauj, ka kāds individuāli savām vajadzībām ar šādām sentēvu metodēm iegūst vēl sveķus.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO