Drons virs meža.

FOTO: Latvijas valsts meži

Meža apsaimniekošana vairs nav iedomājama bez jaunāko tehnoloģiju izmantošanas, un arī AS "Latvijas valsts meži" (LVM) darbībā arvien plašāk tiek izmantoti bezpilota gaisa kuģi jeb droni. Portāls "Apollo.lv" sazinājās ar mežsaimnieku Madaru Kalniņu, kurš savos ikdienas darbos izmanto dronu un dalījās pieredzē šajā jomā.

Lielai daļai LVM darbinieku tas kļuvis par neatsveramu darba instrumentu, kas ļauj īsā laikā pievarēt garas distances, nokļūt neaizsniedzamās vietās un operatīvi iegūt darbam nozīmīgu informāciju.

"Drons, protams, ir tikai viens no instrumentiem; augstummērs un Biterliha lineāls mežā būs vajadzīgi vēl ilgi, tāpat kā būs vajadzīgs cilvēka prāts, tomēr tikai iztēle ierobežo drona izmantošanas lauku," skaidroja LVM attīstības projektu vadītājs Armands Berķis.

Kā norādīja Beķeris, šobrīd LVM ikdienā droni tiek izmantoti, veicot lielo ligzdu monitoringu, apsekojot meža meliorācijas sistēmas, ievācot meža inventarizācijas datus, plānojot mežsaimniecības darbus un vēl citviet.

"Droniem ir svarīga loma ārkārtas situācijās – kad ātri jāreaģē uguns un vētru postījumu gadījumos. Ugunsgrēku novērošanai tiek izmantoti droni, kas aprīkoti ar termokamerām," norādīja LVM attīstības projektu vadītājs Armands Berķis.

Dronu izmantošanas iespējas mežu apsaimniekošanā LVM sāka meklēt 2014. gadā. Attīstoties tehnoloģijām un tām kļūstot pieejamākām, ik gadu kļuva plašāks arī dronu pielietojums.

Šobrīd LVM rīcībā ir 75 droni, un 121 darbinieks apliecinājis savas zināšanas un prasmes Civilās aviācijas aģentūrā, kļūdams par tālvadības pilotu.

Pieredzes stāsts

Portāls "Apollo.lv" sazinājās ar mežsaimnieku Madaru Kalniņu, kurš dalījās savā pieredzē par dronu izmantošanu mežsaimniecībā.

"Neesmu profesionālis un intensīvi neizmantoju dronu, bet to lietoju koku biezības noteikšanai no augšas pēc jaunaudžu kopšanas vai arī pēc stādīšanas. Ļoti labi var redzēt, vai iestādītās eglītes ir izkritušās vai nav," stāstīja Madars.

Tāpat mežsaimnieks norādīja, ka droni ir vērtīgi, jo tie palīdz no augšas ļoti viegli noteikt, vai ir bojātas egles - pēc krāsas skujas paliek brūnākas.

Atbildot uz jautājumu, kā mežsaimnieks nonācis līdz dronu izmantošanai, Madars smejoties atbild, ka slinkuma dēļ.

"Ja es varu 50 hektārus meža aplidot 10 minūtēs, tad, lai pilnībā izstaigāt man nepieciešamas aptuveni trīs līdz četras stundas - un pat tad, es varu neredzēt to, ko man vajag, pilnībā," skaidroja Madars.

Eksperts norādīja, ka īpaši grūti ir izstaigāt un aplūkot kokus lapu periodā, jo redzamība praktiski atduras jau pret pirmo koka vainagu.

Madars norāda, ka šis "prieks", viņaprāt, neesot tik dārgs. "Pirmais drons man izmaksāja aptuveni 2000 eiro. Tas man mežā pazuda pirms kādiem četriem gadiem. Nesen nopirku jaunu, kas izmaksāja 1200 eiro. Šis drons mani arī apmierina - viss ir viegli un ātri saliekams."

Kalniņš uzskata, ka dronu izmantošana mežsaimniecībā Latvijā nav nekas jauns. "Viss attīstās un kļūst modernāks. Mūsdienās jau ir iespējams droniem uzstādīt programmas, kurās tas dodas pa konkrētiem maršrutiem, filmē teritorijas. Iespējas kļūst ar vien lielākas, bet tad ir jautājums - cik un kādas cilvēkiem ir nepieciešamas. Tāpēc neesmu nekāds guru un savos darbos izmantoju elementārākās lietas."

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC