Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

FOTO: Sintija Zandersone/LETA

Policijas prioritāte vienmēr ir bijusi un būs slepkavību atklāšana, tā šonedēļ intervijā "Nekā personīga" uzsvēra Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Tomēr daudzas skaļas uzņēmēju, politiķu, advokātu pasūtījuma slepkavības aizvien nav atklātas.

Zemais atalgojums, izglītība un nepietiekams tehniskais nodrošinājums ir iemesli, ko parasti nosauc kā galvenos, kritizējot tiesībsargu darba kvalitāti. Par drošību valstī atbildīgie politiķi uzsver, ja tuvākajā laikā tādā vai citādā formā netiks dibināta Iekšējās drošības akadēmija, situācija var kļūt vēl bēdīgāka.

Policijā uzsver - daudzu pasūtījuma slepkavību pēdas ved uz Krieviju. Sadarbība ar kaimiņvalsti ir slikta, tāpēc policija apsver iespēju izveidot sakaru virsnieka amatu šajā valstī.

Maksātnespējas administrators un advokāts Mārtiņš Bunkus, jurists un politiķis Pāvels Rebenoks, sportists un futbola aģents Romāns Bezzubovs - trīs slepkavības trīs gadu laikā, kuras bija īpaši biedējošas, joprojām nav atklātas.

"Es raugos optimistiski tajās lietās. Es esmu arī iedziļinājies. Es zinu to progresu un progress ir. Bet tas ir jāliek pa tādiem puzles gabaliņiem kopā. Tas nenotiek ātri," sacīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

3

Aizdomās par Bezzubova slepkavību starptautiskā meklēšanā izsludināti sporta kluba "Wrestling Spirit" līdzdibinātāji, Latvijas pilsoņi Ivans Agapitovs un Deniss Konaškins. Kopš abu iespējamo slepkavu vārdi atrodami eiropola meklētāko noziedznieku vidū, pagājuši trīs mēneši.

Saeimas nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis uzsver - rezonansi izraisījušās pasūtījuma slepkavības policijai būtu jānoved līdz galam un drīz. Pretējā gadījumā policijas amatpersonu solījumiem par progresu vairs neviens neticēs.

"Tā prasās, lai vismaz kādam no Jūsu pieminētajiem pēdējiem notikumiem ir vienkārši jābūt atrisinātiem, ja mēs gribam saglabāt uzticību iekšlietu sistēmai, ja mēs gribam, lai iedzīvotāji tam ticētu. Tam ir vienkārši jābūt," teica Kučinskis.

3

Pieredzējušais politiķis atceras sava tuva drauga un kolēģa Edgara Čapus noslepkavošanu pirms 19 gadiem. Šī Valmieras uzņēmēja nogalināšana ir viena no daudziem desmitiem pasūtījuma slepkavību Latvijā, kuras joprojām ir tā dēvētās tumšās jeb neatklātās lietas.

Neatbilstošas algas?

Ar slepkavību izmeklēšanu nodarbojas divas Valsts policijas nodaļas, kā arī reģionālās nodaļas. Īpaši sarežģītas lietas izmeklē Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes GKP Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļa.

Šeit strādā pieredzējušākie izmeklētāji, analītiķi un operatīvie darbinieki ar augstāko juridisko izglītību un vismaz 10 gadu stāžu. Viņiem uzticētas arī citas lietas, arī bezvēsts pazudušo meklēšana. Darbinieku skaits šajā nodaļā ir nepietiekams, bet četras vakances liecina, ka uz šo darbu neviens neraujas.

"Varbūt vadītājam, kurš vada galveno nodaļu valstī par slepkavību izmeklēšanu valstī (pasūtījuma slepkavību) ar visām piemaksām - 1700 -1800 eiro uz rokas varbūt viņam sanāk. Protams, viņam padotie darbinieki, izmeklētāji saņem mazāk," sacīja Ruks.

3

Nākamgad plānots algu paaugstinājums. Slepkavību izmeklētājs galvenajā nodaļā kopā ar piemaksām varētu saņemt virs 2 tūkstošiem eiro pirms nodokļu nomaksas. Tomēr Ruks šīs algas joprojām neuzskata par konkurētspējīgām. Viņš gribētu, lai tās pielīdzinātu rajona prokuroru algām. Prokurori nākamgad saņems virs 3 tūkstošiem pirms nodokļu nomaksas.

Nepietiekams tehniskais aprīkojums?

Tehniskais nodrošinājums policijā vienmēr ir bijis nepietiekams. Tik slikti kā pirms desmit gadiem gan vairs neesot. Mīklaini pazudušā advokāta Aināra Platača mežmalā pamestais "Mercedes" uz ekspertīzi tika dots Lietuvas dienestam, jo pašiem ne tādu iekārtu, ne ekspertu nebija.

Ir panākts progress arī videonovērošanas kameru un auto reģistratoru ierakstīto materiālu apstrādē. Vēl pirms trim gadiem noslepkavotā Mārtiņa Bunkus lietā viss safilmētais bija jāapstrādā manuāli. Tas prasīja mēnešus.

Ruks norādīja: "Ja pirms kāda laika izņemtie video materiāli bija jāanalizē manuāli, kaut vai meklējot automašīnu (pēc krāsas, modeļa). (Izņem dažādās vietās video ierakstus). Tad pagājušā gada nogalē esam iegādājušies attiecīgu programmatūru, kas to analizē jau automātiski. Tas, protams, ir daudz vieglāk."

Ruks atzīst, ja būtu sistēma, kas policijai ļautu pieslēgties videonovērošanas kamerām online režīmā visā Latvijā, tad, piemēram, Bezzubova slepkavu automašīnai, kas pēc nozieguma pa ielām pārvietojās vēl kādas 10 minūtes līdz tika paslēpta Mežaparka auto servisā, varēja izsekot daudz operatīvāk.

Šādu tehnisko nepilnību dēļ policijai bieži sanākot iet noziedzniekiem pa pēdām ar krietnu kavēšanos un atliek paļauties uz operatīvo veiksmi.

Izglītības un iekšējās drošības akadēmijas nepieciešamība

Policisti regulāri apmeklē specializētos kursus. Tos organizē Valsts policijas koledža vai arī darbiniekus sūta uz Interpola vai citām starptautiska mēroga apmācībām. Tomēr kursi tematiski ir ļoti specifiskās tēmās, bet bieži iztrūkst tieši pamata zināšanu. Pasūtījumu slepkavību izmeklētāju KIP 1.nodaļai laika mācīties papildus nav, jo pašiem jāorganizē terorētiskās un praktiskās apmācības kolēģiem.

Bijušais premjers Māris Kučinskis uzskata, pēc iespējas ātrāk jāveido jaunu spējīgu izmeklētāju paaudze. Iekšlietu ministrija nesen iepazīstinājusi ar trim modeļiem. Ilgtermiņa vai īstermiņa konsorcija izveide starp Policijas koledžu, Latvijas universitāti un Stradiņa universitāti

Vai arī pilnīgi jaunas iestādes – Iekšējās drošības augstskolas dibināšana. Kamēr vēl notiek vienošanās, kuru modeli un kad ieviesīs, patlaban notiek darbs pie izmeklētāju mācības centra izveides. Nākamā gada budžetā tam iezīmēti vairāk nekā divi miljoni eiro.

"Joprojām uzskatu un visa mūsu komisija uzskata, ka izglītības nodrošināšana, lai varētu veidot jaunus spēcīgus izmeklētājus, piesaistot ārzemju pieredzi, piesaistot lektoru no citām valstīm.

3

Tā šobrīd ir problēma numur viens. Ja mēs tagad viņu pāris gados neatrisināsim, tad nākamreiz, kad mums būs līdzīga saruna, viņa būs daudz, daudz bēdīgāka," teica Kučinskis.

Tāpēc tas, ko mēs gaidām no Golubevas kundzes ir tādā vai savādāka izskatā kvalitatīva Iekšējās drošības akadēmija. Tā ir vīzija tam projektam, kas jau tiek tapināts jau tuvākajā laikā. Un tur jāliek visi spēki kopā, lai tā būtu.

Tiesiskā sadarbība ar Krieviju

Skaļākajā slepkavības lietā atjaunotās Latvijas laikā - tiesneša Jāņa Laukrozes nošaušanā noziedznieku pēdas veda uz Krieviju. Lai arī slepkavības atklāšanu uzskatīja par policijas un visas tiesu sistēmas goda lietu, to neatklāja. Galvenais iemesls - Krievija atteicās sadarboties ar mūsu tiesībsargiem.

Tā uzskata bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs, kurš savulaik vadīja izmeklēšanas grupu. Lai arī ir pagājuši 20 gadi, Krievijas attiecībās ar Latviju šajā aspektā nekas nav mainījies.

Bijušais Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks, Laukrozes slepkavības izmeklēšanas grupas vadītājs Valdis Pumpurs sacīja: "Tas ir viens no apstākļiem, kāpēc viņa (slepkavība) nav atklāta. Nevar tā procentuāli nosaukt, bet es dotu 75% tam, ka rezultāts jāmeklē ārvalstīs. Slepkavības atklāšanas iespējas. Personas, sauksim kā gribam, ir jāmeklē ārvalstīs. Un tas ir kritiski sastrādāties ar ārvalstu kolēģiem. Ja šodien Eiropas savienībā mums nav problēmas strādāt, tad ārpus tās ir diezgan problemātiski. Vai pat neiespējami. Un šeit ir arī viens no iemesliem, par ko mums jādomā arī nākotnē, kā to risināt."

Raidījums vaicāja: "Ja runā par kādu noziegumiem, kur pēdas ved šīs valsts virzienā un kur tas ir kļuvis par izšķirošu iemeslu, kāpēc noziegumu nav izdevies atklāt?"

Ruks atbildēja: "Es negribētu konkrētas lietas apspriest šajā sakarībā, bet tādas lietas ir. Un tāda lieta nav viena, bet vairākas, jā."

3

Arī pašreizējais Valsts policijas šefs sadarbībai ar Krieviju velta kritiskus vārdus. Tāpēc kā viens no risinājumiem tiek apsvērts sakaru virsnieks, kurš strādātu uz vietas Krievijā. Valsts policijai šobrīd tādu ir trīs –viens Lielbritānijā un divi Eiropolā.

Sakaru virsnieki palīdz policijai gan operatīvajā darbā, gan sniedz atbalstu tad, kad krimināllieta ierosināta, un tiek vākti pierādījumi. Kaut ar pastāv pretizlūkošanas riski, policija šāda amata izveidē Krievijā saskatītu pienesumu policijas darbā.

"Mums ir jādomā par sakaru virsnieku arī šajā valstī. Bet tas ir ļoti komplicēts jautājums. Tas ir arī valsts drošības zināmā mērā jautājums. Mēs to ļoti labi apzināmies. Un jāraugās arī no sadarbības iestādēm valsts drošības iestādēm," sacīja Ruks.

Kadru mainība

Neatklātajās slepkavību lietās bieži nomainās ne tikai izmeklētāji, arī uzraugošie prokurori. Tiek izjaukta pēctecība, un iedziļināšanās jaunā lietā atkal prasa laiku un neizdodas vairs uztvert kopsakarības. Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins uzskata, ka ģenerālprokuratūrai jārada iespēja neatklāto lietu izpētē piesaistīt neitrālus augstāko izglītības iestāžu pētniekus, līdzīgi kā Augstākajā tiesā tiek analizēti spriedumi.

Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība) Andrejs Judins norādīja: "Mēs redzam notiesājošus spriedumus un mēs varam spriest, kas bija izdarīts, kādi ir fakti. Bet, ja tā izmeklēšana nevirzās, par to ir informēts procesa virzītājs un to saprot arī prokurors. Kādi tie iemesli, pētnieki to neredz, ja? Tātad izpēte un analīze nenotiek."

Viens no riskiem ir tāds – ja izmeklētājs kaut ko dara nepareizi, kaut ko neapskatīja, nepieprasīja informāciju, nenopratināja (kas būtu jāizdara), mēs par to pat neuzzinām.

Pērn septembrī policija novērsusi divus slepkavības mēģinājumus. Viena no lietām jau tiek skatīta tiesā, taču par apstākļiem lietā mēs neuzzināsim, jo to skata aiz slēgtām durvīm.

Ilgstoši sliktās politiskās attiecības ar Krieviju nav vienīgās, kas ietekmē starpvalstu tiesībsargu sadarbību. Gan policijas vadība, gan politiķi uzsver, ka pilnīgs strupceļš šobrīd iestājies attiecībās ar Baltkrieviju.

Video: "Nekā personīga" sižets

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO