Iekšlietu ministre Marija Golubeva.

FOTO: Ekrānuzņēmums no video

Sadarbība ar Valsts policiju, izpratnes jautājums atbildīgo iestāžu vidū, izmaiņas likumā un stigmatizētā sabiedrība jeb kā seksuālās vadarbības problēmu Latvijā redz iekšlietu ministre Marija Golubeva.

"Šis ir tāds nozieguma veids, par kuru cilvēki nelabprāt stāsta. Eiropā vidēji 68% sieviešu, kas ir cietušas, nevēršas uzreiz [pēc palīdzības] un nestāsta nevienam par to, ka ir notikusi seksuālā vardarbība. Latvijā šis procents ir pat augstāks - ap 75%.

Pēc būtības mēs runājam par viena nozieguma veidu, kur varmākas paliek nesodīti un upuri klusē. Tā ir stigma, kas ir radusies vēsturiski, bet mums kā sabiedrībai to vajadzētu pārvarēt un darīt visu, lai to paveiktu," pauž iekšlietu ministre.

19

Golubeva norāda, ka daži pandēmijas posmi visnotaļ ir veicinājuši vardarbību ģimenē, uz ko norāda policijā saņemtais ziņojumu skaits. "Tas, kas ir būtiski, daļēji tas ir tas sabiedrības fons, ka sabiedrība ir nogurusi un psiholoģiski nav viegli, daļēji tā ir visatļautība, ka cilvēki, zinot to, ka viss notiek aiz slēgtām durvīm, provocē šīs situācijas. Svarīgi ir tas, ka policija turpina piefiksēt šos gadījumus, tiklīdz par tiem tiek ziņots."

Ministre atgādina, ka policijai tagad ir nepieciešamie rīki, ar kuru palīdzību var pasargāt cietušo arī tad, ja cietušais nevēršas policijā. "Mēs grozījām likumu, un tagad policists var pats sākt attiecīgās situācijas fiksēšanu un pēc tam var tikt iesniegts lēmums par nošķiršanu."

Aisberga redzamā daļa

Seksuālā vardarbība ir nozieguma veids, par ko atbildīgās iestādes negrib runāt, konkrētos skaitļos jeb visi kā viens atzīst, ka tiesībsargājošo instanču redzeslokā nonāk tikai "aisberga redzamā daļa", jo ir skaidrs, ka lielākā daļa noziedznieku netiek atklāti, jo cietušie ir klusējuši.

Golubeva norāda, ka viņai ir pamatotas aizdomas, ka sakarā ar likumā pieņemtajiem grozījumiem arī statistika varētu strauji pieaugt. "Tā ir bijis ļoti daudzās valstīs, ka, tiklīdz sabiedrībai pievērš vairāk uzmanības un kontrole kļūst lielāka, tad gadījumu skaits it kā kļūst lielāks. Tāpēc cilvēki ļoti bieži izdara pilnīgi nepareizus secinājumu - lūk, jūs mākslīgi veidojat šo statistiku. Tā tas vis nav. (..) Es domāju, ka mēs šo pieredzēsim, bet tā, manuprāt, ir laba pazīme.

Tas nozīmē, ka mainās sabiedrības nostāja un valsts attiecīgi ir izdarījusi kaut ko, lai cilvēki tiktu efektīgāk pasargāti. Šīs likuma izmaiņas ir ļoti svarīgs solis, mēs pašlaik varbūt to neapzināmies, bet pēc pusgada, gada mēs redzēsim kaut kādas izmaiņas."

19

Iepriekšējās projekta "Upura cīņa" sarunās ar Valsts policijas pārstāvjiem izgaismojās būtisks resursu trūkums, kā dzimumnoziegumu izmeklētāju aprindās, tā arī ārstu-kriminālistu vidū.

"Resursu trūkums diemžēl ir tāda visai pastāvīga iezīme policijas darbā vairākās jomās, jo jāsaprot, ka mēs pašlaik tikai pēc vairākiem gadiem budžetā ieplānojām būtisku algu paaugstinājumu izmeklētājiem. (..)

19

Diemžēl ar vienu gadu mēs nevaram visas problēmas atrisināt, un tik tiešām - ilgstoši neinvestējot šajās struktūrās, protams, uzkrājas kā nogurums, tā arī lietas. Situācija nav bijusi spīdoša, kad es šogad atnācu uz Iekšlietu ministriju. Mēs pašlaik to uzlabojam, un es ļoti ceru, ka iepriekšminētais algas pielikums būs viena motivējošā komponente, bet ar to nepietiek. Es pilnībā apzinos, ka tikai ar naudu arī nevar atrisināt problēmas. Jābūt arī pieejām, apmācībām, metodoloģijām. (..)" tā Golubeva.

Tas, ka likumsargiem ir paredzētas apmācības par vardarbības preventīvu atpazīšanu, tas jau ir nolemts, kā arī turpinās darbs pie tā, lai veidotu vienotus algoritmus, lai pēc konkrētām pazīmēm likumsargi varētu noteikt riska pakāpi, lai atšķirtu sīku sadzīvisku konfliktu no gadījuma, kad cilvēka veselība vai dzīvība var tikt pakļauta briesmām, stāsta Golubeva. "Tas viss ir policijas stratēģiskajos plānos. Es ļoti ceru, ka tas tā arī notiks."

Golubeva izceļ, ka šobrīd policijā daudz labāk sokas ar preventīvo darbu vardarbības apkarošanā: "Policijai būs reģionāla struktūra, kas specifiski iezīmē vietu prevencijai reģionālās policijas darbā. (..) Es ļoti ceru, ka tas uzlabos šo situāciju. Tāpat es ceru, ka mūsu plāni sakarā ar policijas darbinieku izglītību, kas ir Iekšējās drošības akadēmija jeb konsorcijs starp Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Policijas koledžu, veidos jaunu policistu paaudzi, sākot ar 2023. gadu, kas būs izglītotāki, sagatavotāki strādāt ar problēmām, kas skar mūsu laiku."

Sarunā iekšlietu ministre atzīst, ka viņa ir novērojusi problēmas, kas attiecas uz policijas komunikāciju ar sabiedrību: "Diemžēl gan policijā, gan citos dienestos ir diezgan daudz atsevišķu amatpersonu, kas rīkojas ne visai saprātīgi attiecībā uz komunikāciju ar sabiedrību un cietušajiem. (..) Protams, ir jāmaina šo policistu izpratne, bet jau tagad ir ļoti daudz policijas darbinieku, kas jau tagad apzinās, kā viņiem vajadzētu izturēties pret cilvēkiem, it īpaši pret cietušajiem. (..)

Mums ir jāuzlabo komunikācija ne tikai ar upuriem, bet ar sabiedrību kopumā, tas ir viens no būtiskākajiem uzlabojumiem, kas, manuprāt, ir nepieciešams policijas darbā."

19

Par sadarbību ar citām ministrijām un iestādēm, kas policistu darbā nav attaisnojams, ja runa ir par dzimumnoziegumiem, to, ka no vardarbības cieš abi dzimumi, un to, kāda izskatās nākotnes Latvija, ja raugāmies caur vardarbības apkarošanas prizmu, skaties video intervijā!

Portāls "Apollo.lv" turpina projektu "Upura cīņa", kas dod balsi tiem, kuri ir pieredzējuši seksuālu vardarbību savas dzīves laikā. Sarunās ar cietušajiem un speciālistiem tiek izgaismotas problēmas un lauztas stigmas, kas valda par un ap šo vēl aizvien neērto tematu - seksuālā vardarbība.

KO DARĪT, JA ESI CIETIS NO SEKSUĀLAS VARDARBĪBAS?

Kauns, atmiņas uzplaiksnījumi, trauksme, "netīrības" un vainas sajūta ir normālas izjūtas šajā situācijā. Šādu stāvokli ir iespējams mazināt ar speciālistu (psihologa, psihoterapeita, psihiatra) palīdzību.

VĒRSIES POLICIJĀ UN PIE ĀRSTA

Pēc iespējas ātrāk nepieciešams vērsties policijā un/vai pie ārsta. Lūdz, lai ārstniecības persona pēc iespējas sīkāk dokumentē vardarbības radītās sekas. Apskates rezultātiem ir juridisks spēks, un tiesu medicīnas eksperts var izmantot tos ekspertīzes veikšanai.

VĒRSTIES POLICIJĀ VAR ARĪ VĒLĀK

Ja pagaidām neesi gatavs vērsties policijā, to var darīt arī vēlāk. Atkarībā no nodarījuma smaguma ir noteikts noilgums - termiņš, cik ilgā laikā pēc nodarījuma izdarīšanas varmāku var saukt pie kriminālatbildības.

Seksuāla rakstura nodarījuma noilgums var būt no 5 līdz 20 gadiem vai pat ilgāk. Ja par noziegumu tiek ierosināta lieta policijā, tad tev ir tiesības uz kompensāciju kā nozieguma upurim. Valsts kompensācija tiek izmaksāta neatkarīgi no tiesas procesa iznākuma.

NEBAIDIES MEKLĒT PALĪDZĪBU

Apsver domu meklēt psiholoģisko palīdzību. Seksuālā vardarbība rada nopietnas sekas psihei, ar ko ir ļoti grūti tikt galā pašam.

Ja neesi gatavs tikties ar speciālistiem klātienē, vari izmantot cietušo atbalsta tālruni vai čatu: tālr. 116006, www.cietusajiem.lv.

FOTO: MAF logo

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Upura cīņa" saturu atbild TVNET grupa.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO