Ilustratīvs attēls.

FOTO: yuruphoto/shutterstock

Valdība otrdien, 25. janvārī, lēma par pasta pakalpojuma tīro izmaksu kompensēšanas kārtību, izmaiņām mājas karantīnā, grozījumiem par iestāžu vadītāju amata termiņa ierobežošanu un atbalstu energokrīzē. Ziņu medijs "Apollo.lv" apkopoja svarīgāko. 

Pensionāriem un pabalstu saņēmējiem no janvāra līdz aprīlim plānots izmaksāt 20 eiro atbalstu mēnesī

Pensionāriem un pabalstu saņēmējiem no janvāra līdz aprīlim plānots izmaksāt 20 eiro atbalstu mēnesī energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, paredz otrdien valdībā atbalstītais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka provizorisko izdevumu aprēķins atbalsta izmaksāšanai veido 44 209 920 eiro.

Prognozētais atbalsta saņēmēju skaits ir 552 540, tostarp 501 005 pensionāri, 21 977 Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, 10 486 apdrošināšanas atlīdzības un atlīdzības apgādnieka zaudējuma saņēmēji, 2883 bērna ar invaliditāti kopšanas atbalsta saņēmēji, 16 180 pabalsta personām ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, saņēmēji un deviņi pabalsta personām ar alternatīvo statusu saņēmēji.

Par bērniem un studentiem līdz 24 gadu vecumam četrus mēnešus izmaksās atbalstu 50 eiro mēnesī

Par bērniem un studentiem līdz 24 gadu vecumam četru mēnešu periodā - no janvāra līdz aprīlim - izmaksās atbalstu 50 eiro mēnesī, paredz otrdien valdībā atbalstītais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums.

Atbalsta sniegšana valstij kopumā izmaksās 79 587 200 eiro.

Prognozētais atbalsta saņēmēju skaits ir 397 936 personas, tajā skaitā - 17 383 bērni vecumā līdz vienam gadam, 349 754 bērni, par kuriem tiek saņemts ģimenes valsts pabalsts, 505 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un 53 bērni uz vecāku iesnieguma pamata, 178 nepilngadīgas personas ar alternatīvo statusu, 27 482 studenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri studē augstskolā vai koledžā, 2581 bērns 16-17 gadu vecumā, kas nemācās.

Atbalstu studentiem, ja tie ir sasnieguši 18 gadu vecumu, piešķirs pašai personai.

Elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu un OIK izmaksas līdz aprīlim kompensēs valsts

kompensēs valsts, paredz valdībā otrdien apstiprinātais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums.

Atbalsts tiks sniegts, ņemot vērā straujo elektroenerģijas cenu pieaugumu.

Elektroenerģijas sistēmas maksas kompensēšana četru mēnešu periodā aprēķināta saskaņā ar 11 Latvijā licencēto sistēmas operatoru sniegto komercinformāciju par to ienākumiem 2020. gadā, piemērojot sistēmas pakalpojuma maksu. Tādējādi pakalpojuma kompensēšanai kopumā nepieciešami 63,5 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Savukārt atbalstam OIK maksas samazinājumam provizoriski, saskaņā ar SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" veiktajiem prognožu aprēķiniem, 2022.gada pirmajos četros mēnešos varētu būt nepieciešami 17 520 984 eiro bez PVN jeb 21 200 391 eiro ar PVN. Tostarp janvārī OIK kompensēšana varētu izmaksāt 4 438 196 eiro, februārī - 4 375 061 eiro, martā - 4 413 202 eiro un aprīlī - 4 294 525 eiro.

Ekonomikas ministrija paredz, ka ar plānotajiem atbalsta maksājumiem - OIK un sistēmas operatora pakalpojuma maksas 100% samazinājumu - tiek panākts papildu 10%-15% elektroenerģijas izmaksu samazinājums šā brīža situācijā, papildus jau iepriekš ieviestajai sistēmas pakalpojumu maksas subsidēšanai 50% apmērā visiem galalietotājiem no 2021. gada 1. decembra.

Samazinājums attieksies uz visiem elektroenerģijas galalietotājiem - kā fiziskām personām, tā arī saimnieciskās darbības veicējiem.

Likumprojekts vēl būs jāapstiprina parlamentā.

FOTO: Ekonomikas ministrija

Tirdzniecībai nedrošā vidē klientiem pieejamā zāles platība nevar būt lielāka par 1500 kvadrātmetriem neatkarīgi no iekārtu un plauktu izkārtojuma

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kas paredz, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē varēs sniegt iekštelpās, ja apmeklētājiem pieejamā tirdzniecības zāles platība, turklāt neatkarīgi no tirdzniecības iekārtu un plauktu izkārtojuma telpā, nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem.

Patlaban rīkojums noteic tās tirdzniecības vietas, kas drīkst sniegt tirdzniecības pakalpojumu epidemioloģiski nedrošā vidē, ja to kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetri.

Vienlaikus praksē atsevišķi tirgus dalībnieki norāda uz neskaidrībām iepriekš minētās tiesību normas piemērošanā, proti, kas uzskatāms par apmeklētājam publiski pieejamo telpu platību - visa tirdzniecības zāle vai tikai tā telpas daļa, kurā apmeklētājs fiziski var uzturēties atbilstoši tirdzniecības zāles iekārtu un plauktu izkārtojumam.

Ar antigēna testu konstatējot saslimšanu ar Covid-19, turpmāk 60 dienas varēs neveikt skrīninga testēšanu un neievērot mājas karantīnu

Lai samazinātu Covid-19 testēšanas noslodzi, cilvēki, kuriem inficēšanās ar Covid-19 būs noteikta ar antigēna testu, pēc izslimošanas varēs neveikt skrīninga testēšanu 60 dienas pēc inficēšanās noteikšanas un neievērot mājas karantīnu, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi.

"Ņemot vērā pieaugošo laboratoriju slodzi un grūtības saņemt PĶR testu, tiek paredzēts, ka antigēna tests ir pietiekams, lai konstatētu inficēšanās faktu. (...)

Pārslimojušajām personām 60 dienu laikā pēc inficēšanās konstatēšanas netiek noteikta karantīna.

Tāpat šo 60 dienu laikā netiek veikti skrīninga testi," valdības sēdē grozījumu būtību skaidroja Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis.

Pēc grozījumu anotācijā paustā, primāri tas attieksies uz izglītības iestādēs veiktajiem rutīnas skrīninga testiem, kā arī darba vietās veiktajiem testiem. Savukārt tādos paaugstināta riska objektos kā ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs skrīninga testu organizēšanā būtu jāvadās no riskiem katrā konkrētā situācijā un iespējām skrīninga organizēšanai.

Tādējādi no noteikumiem tiek svītrots apakšpunkts, kas paredzēja pienākumu obligāti laboratoriski apstiprināt ikvienu pozitīvo antigēna testu.

Izmaiņas arī paredz, ka inficēšanās gadījumā vakcinācijas sertifikāts tiek apturēts uz septiņām dienām, nevis kā tas ir šobrīd - uz desmit dienām.

Operatīvajā vadības grupā nav vienota viedokļa par turpmākajiem iespējamajiem soļiem epidemioloģiskās drošības sfērā

Operatīvās vadības grupas (OVG) formātā nav vienota viedokļa par turpmākajiem iespējamajiem soļiem epidemioloģiskās drošības sfērā, otrdien pēc Ministru kabineta sēdēs sacīja grupas vadītājs un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš pauda, ka, lai gan OVG ir bijušas diskusijas par šo tēmu, ekspertu viedokļi ir dažādi un reizēm pat pretrunīgi.

"Šobrīd minēt par to, kādi varētu būt šie papildu [ierobežojumi], es atturēšos.

Ir Veselības ministrijas (VM) piedāvātie galvenie virzieni: attālinātais darbs un citi, bet šobrīd nav tāda kopīga skata OVG līmenī," teica Citskovskis.

Apstiprina starpreģionu sadarbības programmas "ESPON 2030" projekta virzību apstiprināšanai EK

Valdība šodien atbalstīja starpreģionu sadarbības programmas "ESPON 2030" projekta 2021.-2027.gadam turpmāku virzību apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

Kā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), programmu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Tās kopējais finansējums ir 60 miljoni eiro.

Programmas finansējuma daļa, kas tiks novirzīta zinātniskajai ekspertīzei, ir 40,2 miljoni eiro. ERAF līdzfinansējuma likme ir 80%, pārējos 20% veido partnervalstu iemaksas programmas budžetā.

Programmas vienīgais finansējuma saņēmējs būs ESPON Eiropas teritoriālās sadarbības grupa - ESPON ETSG, kuru veido Luksemburga un trīs Beļģijas reģioni.

Programmas finansējuma saņemšanu teritoriālo liecību veidošanai no ESPON ETSG būs iespējams nodrošināt Eiropas, nacionālā, reģionāla un vietēja līmeņa publiskām pētniecības iestādēm, tai skaitā universitātēm un zinātniskajām institūcijām.

Uz finansējumu varēs pretendēt arī nevalstiskās organizācijas, piedaloties atvērtā konkursā, līdz ar to programma neietekmē ne speciālo, nedz arī pašvaldību budžetu tiešā veidā.

Programmas dalībvalstīm netiek noteikti ierobežojumi tam, cik to organizācijas drīkst piedalīties ekspertīzes sniegšanā un šo ekspertīzi apmaksā ESPON.

Apstiprināmais Latvijas nacionālais līdzfinansējums programmas budžetā ir 302 697 eiro un iemaksa Riska atbildības fondā, kas veicama tikai nepieciešamības gadījumā pēc pieprasījuma - 13 273 eiro.

Jaunās programmas ieviešana sniegšot jaunas iespējas mērķtiecīgi paplašināt teritoriālās plānošanas zināšanu un izstrādāto instrumentu izmantošanu Latvijas politikas veidotāju un akadēmiķu vidū.

Par 150 000 eiro palielinās atbalstu starptautiska pieaugušo prasmju un iemaņu pētījuma veikšanai

Valdība otrdien lēma par 150 000 eiro palielināt atbalstu starptautiska pieaugušo prasmju un iemaņu pētījuma veikšanai.

Papildu finansējums tiks piešķirts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas (PIAAC) pētījumam, pārdalot finansējumu 150 000 eiro apmērā no izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveides Eiropas Savienības fondu programmas līdzekļiem - 127 500 eiro apmērā no Eiropas Sociālā fonda un 22 500 eiro apmērā no valsts budžeta līdzfinansējuma.

Kā aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), pētījums ļaus secināt un novērtēt, kā 16 līdz 65 gadus veci Latvijas iedzīvotāji izmanto savas zināšanas un prasmes lasītprasmē, rēķinātprasmē un problēmu risināšanā ikdienas dzīvē un darbā.

Savukārt iegūtie dati ļaušot analizēt neatbilstības starp prasmju piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū - to, kā attiecīgās prasmes ietekmē atlīdzības apjomu, kā arī sniegs visaptverošu ieskatu par valsts cilvēkresursu kvalitāti starptautiskā salīdzinājumā. IZM atzīmēja, ka Latvijā līdz šim nav veikti līdzīga mēroga pētījumi, kas tiktu vērsti uz pieaugušo iedzīvotāju prasmju novērtēšanu.

IZM paredz, ka iegūtie pētījuma dati būs vērtīgs darba materiāls izglītības politikas veidotājiem, izglītības darbiniekiem un arī darba devējiem. Turklāt citu valstu pieredze liecina, ka rezultāti varētu sniegt ieguldījumu valsts produktivitātes un konkurētspējas kāpināšanā kopumā.

OECD PIAAC pētījumu Latvijā īsteno Latvijas Universitāte (LU).

Kā liecina informācija IZM noteikumu projektā, LU iepriekš bija izsludinājusi atklātu konkursu par "Datu ieguves pakalpojumiem pētījuma īstenošanā, kas noslēdzās bez rezultāta. Attiecīgi LU Zinātniskās darbības nodrošinājuma iepirkumu komisijas sēdē tika pieņemts lēmums pārtraukt iepirkumu, jo vienīgā pretendenta SIA "SKDS" piedāvātā līgumcena 1 459 900 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārsniedza iepirkuma nolikumā norādīto paredzamo līgumcenu - 1 100 000 eiro bez PVN.

Pašlaik LU jau ir sagatavojusi nepieciešamās izmaiņas iepirkuma dokumentācijā, lai tuvākajā laikā sludinātu jaunu iepirkumu par attiecīgi nepieciešamo summu, veicot izpēti un pārrunas ar potenciālajiem pretendentiem, lai veicinātu pieteikšanos iepirkumam. Vienlaikus ir veikta izpēte par citu PIAAC dalībvalstu pieredzi datu vākšanas iepirkumos.

Pilotpētījumu plānots īstenot jau 2022. gada pirmajā ceturksnī. Pētījuma simulācijas nodevumu iesnieguma termiņš paredzēts ne vēlāk kā līdz 1. martam, bet lauka darba izmēģinājuma nodevuma termiņš - līdz 1. augustam.

Valsts palielināto mājokļa pabalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām līdzfinansēs visa gada garumā

Valsts palielināto mājokļa pabalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām līdzfinansēs visa gada garumā, paredz valdības atbalstītais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums, kas vēl būs jāapstiprina Saeimai.

Ekonomikas ministrija (EM) likumprojekta anotācijā skaidro, ka kopā gadā mājokļa pabalsta līdzfinansējumam pašvaldībā papildus saskaņā ar Ministru kabineta 11.janvāra lēmumu jau piešķirtajiem 16 692 129 eiro nepieciešami papildu 7 031 683 eiro, no kuriem finansējums 3 895 776 eiro apmērā nepieciešams 2022. gadā, savukārt finansējums 3 135 907 eiro apmērā - 2023. gadā, lai nodrošinātu mājokļa pabalsta līdzfinansēšanu par pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem 2022.gada decembrī.

Kopumā valsts atbalsts palielināto mājokļa pabalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām līdzfinansēšanai 2022. gadā sasniegs līdz 20 587 905 eiro, bet 2023. gadā - 3 135 907 eiro.

Finansējums pasākumu īstenošanai tiks pieprasīts atbilstoši pašvaldību iesniegtajiem ikmēneša mājokļa pabalsta pārskatiem par faktiskajiem izdevumiem attiecīgajā pārskata periodā.

Video no preses konferences

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO