Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka pretēji policijas aicinājumam Ukrainas kara upuru piemiņas dienā nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, ieradusies nolikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka jau pirms Ukrainas kara gadiem uzstājusies Kremļa kontrolētajos medijos. Tur viņa pat dēvēta nevis par Latvijas, bet gan Krievijas pārstāvi Eiropas Parlamentā. Īru žurnālistu pētījums atklāj vēl vairākus Krievijai lojālus eiroparlamentāriešus, kurus var uzskatīt par Ždanokas sabiedrotajiem, vēsta raidījums "Nekā personīga".

637 "par", 26 atturas, 13 pret. Tāds bija balsojums Eiropas parlamentā par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas sākto karu Ukrainā un arī Baltkrievijas režīma rīcību.

Viena no 13, kura balsoja pret bija Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības (LKS). Tobrīd vēl Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāte. Pēc balsojuma viņu no grupas izmeta. Pret balsoja arī divi eiroparlamentārieši no Īrijas - Miks Volless un Klēra Deilija.

"The Irish Times" publicējusi rakstu par to, ka EP deputāti Klēra Deilija un Miks Volless kļuvuši par starptautiskām Krievijas un Ķīnas valsts televīziju "zvaigznēm".

Īru izdevuma "The Irish Times" žurnālisti pētījumā atklājuši, ka viņu pēdējā gada darbs Briselē bijis lojāls Krievijas ārpolitikas mērķiem.

Volles un Deilija sinhroni izplatījuši Kremlim draudzīgus vēstījumus, kas pēc tam pārpublicēti ne tikai Krievijas, bet arī Ķīnas, Sīrijas un arābu valstu medijos. Krievijas un citu valstu režīmi šo politiķu aktivitātes pašmāju auditorijai pasniedz šādi: lūk, pat šie prestižie, nozīmīgie Eiropas Savienības pārstāvji mums piekrīt un ir mūsu pusē.

Pētījuma autore žurnāliste Naomi Olīrija sekojusi īru politiķu aktivitātēm ar īpašu informācijas analīzes rīku palīdzību vairāk kā gadu. Salīdzinot ar ziņām par citām ievērojamām īru personībām, Miks Volless un Klēra Deilija, piemēram, Ķīnai draudzīgo izteikumu dēļ šajā valstī ir krietni populārāki pat par jauktās cīņas cīkstoni un bokseri no Īrijas Konoru Makgregoru.

"Klēra Deilija un Miks Volless no Īrijas ir divi tuvi sabiedrotie. Pirmo reizi viņi Eiropas Parlamentā tika ievēlēti 2019. gadā. Neatkarīgi kreisā spārna politiķi.

Iepriekš pievērsās dažādiem pretkorupcijas un sociālajiem jautājumiem un bija labi respektēti vietējie politiķi. Pēc ievēlēšanas Eiropas parlamentā viņi vairāk pievērsās starptautiskajiem jautājumiem. Mans pētījums atklāja, kā viņu izteikumus izmanto autoritāri režīmi iekšzemes jautājumu propagandas nolūkā," teica Olīrija.

Komentārus no Mika Vollesa un Klēras Deilijas īru žurnālistiem iegūt neizdevās.

"Es atklāju, ka šo EP deputātu izteikumi diezgan ievērojamā apjomā tiek atspoguļoti krievu, ķīniešu un arābu mediju organizācijās. Tās pārvalda valdības, vietējie režīmi, kam ir ievērojama ietekme uz mediju saturu. Tas ir interesanti, jo šiem EP deputātiem dotais raidlaiks bija neproporcionāli liels, piemēram, salīdzinot ar to, cik bieži viņi parādās pašmāju medijos," sacīja žurnāliste.

Kopš Ukrainas kara sākuma Ždanokas mājas žogs Garciemā kļuvis par vietu, kur izpausties dažādiem radošiem prātiem. Uz žoga joprojām redzamas pēdas no krāsas, kad tas tika nokrāsots Ukrainas karoga krāsās.

Uz tā bija izvietoti foto ar Bučas ciemā Ukrainā Krievijas armijas pastrādātajiem kara noziegumiem. Uz mājas sienas uzpūsts uzraksts "varoņiem slava", ko gandrīz izdevies aizkrāsot.

Dažas dienas pirms kara sākuma Tatjana Ždanoka kopā ar eiroparlamentāriešiem no Īrijas Vollesu un Deiliju nāca klajā ar Krievijai draudzīgu ziņojumu, ka Donbasā ukraiņi slepkavojot bērnus un tas nekavējoties ir jāizbeidz.

"Astoņas dienas pirms iebrukuma Ukrainā Deilija un Volless kopā ar Ždanoku Eiropas Parlamentā rīkoja kopīgu protestu. Viņi uzvilka kreklus ar uzrakstu "Beidziet slepkavot bērnus Donbasā". Ukrainas karaspēka apvainošana Donbasa bērnu slepkavošanā ir Krievijas naratīvs, kas tiek izmantots iebrukuma attaisnošanai," stāstīja žurnāliste.

Drīz pēc tam Klēras Deilijas uzruna parlamentā par to, ka Ukrainas karš nav nekas unikāls un vairāk uzmanība būtu jāpievērš citām nelaimēm pasaulē, burtiski uzspridzināja Kremļa kontrolētās televīzijas.

Viņa sacīja: "Nav plaša atspoguļojuma televīzijās. Nav ārkārtas humānās atbildes. Nav speciālu plenārsēžu. Nav tas pat pieminēts šajās plenārsēdēs. Nav afgāņu delegāciju un paziņojumu. Mans dievs, viņiem būtu jābrīnās, kāpēc viņu humānā krīze ir tik nesvarīga. Vainīga viņu ādas krāsa? Tas ir tāpēc, ka viņi nav baltie? Tāpēc, ka viņi nav eiropieši? Tāpēc, ka viņu problēmas radušās, pateicoties ASV ieročiem un iebrukumam? Tas tāpēc, ka lēmums iznīcināt viņu valsts labklājību nāk nevis no Krievijas, bet despotiska ASV prezidenta? Mans dievs, visi kari ir ļaunums un visiem upuriem pienākas atbalsts. Un, kamēr mēs par to neesam vienoti, mums nebūs jebkādas uzticamības."

Briseles trijotne Ždanoka, Deilija un Volless aktīvi iesaistījusies arī kāda Lietuvas sabiedriskā aktīvista aizstāvībā.

2017. gadā par spiegošanu Maskavas labā aizturēja bijušo Lietuvas ārlietu ministrijas darbinieku, vēlāk Viļņas vicemēru un radikāli kreisās organizācijas "Sociālistiskā tautas fronte" līderi Aļģirdu Palecki.

Izmeklētāji pierādīja, ka viņš vienojies ar vairākām personām Krievijā, tajā skaitā Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieku, ka tiks vākta jebkāda informācija, kas saistīta ar tā saucamo OMON lietu.

Tobrīd Lietuvā tiesāja bijušo omonieti, kurš tika vainots 1991.gada janvāra asiņainajos notikumos. Izmeklētāji noskaidrojuši, ka Krievijas pusi interesēja ziņas par lietas izskatīšanā iesaistītajiem tiesnešiem, prokuroriem un ekspertiem, tai skaitā par viņu dzīvesvietām. Visticamāk, lai atrastu informāciju, ar ko lietā iesaistītos diskreditēt un omonieša tiesu izgāzt.

Tajā pašā laikā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu pret Lietuvas prokuroriem un tiesnešiem, kas strādāja ar 13. janvāra lietu par "tīšu netaisnīga sprieduma pieņemšanu", kā arī "Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu".

Spiegošanas lietā atklātas arī Palecka saistības ar partiju "Vienotā Krievija", ar kuras slēptu palīdzību Paleckis varētu startēt Lietuvas pašvaldību un Seima vēlēšanās.

Pagājušā gada 27. jūlijā Šauļu apgabaltiesa atzina Palecki par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda viņam sešu gadu cietumsodu. Bet šogad 6. maijā Lietuvas Apelācijas tiesa nolēma atstāt šo sodu spēkā.

"Tas ir sūd* fašisms. Lūk, tas ir īstens fašisms Eiropas Savienībā. Kad bez jebkādiem pierādījumiem… Bez jebkādiem pierādījumiem, kas būtu uz galda, atnāk policisti un izpilda fašistiska režīma pavēles. Bez pierādījumiem," norādīja Paleckis.

Īsi pirms nogādāšanas ieslodzījuma vietā Paleckis 9.maijā savus līdzjutējus sveica ar dziesmu.

Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners teica: "Es zinu, ka mana partija iestājas par demokrātiju. Man nav zināmi pierādījumi, ka viņš patiešām ir spiegs, un Krievu savienība aizstāv šo cilvēku."

Raidījums šonedēļ vairākas dienas centās satikt aktīvistus no Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības birojā Rīgā Klusajā centrā. Kā liecināja mūsu novērojumi, birojā atradās vairāki cilvēki, bet ar žurnālistiem neviens runāt nevēlējās.

Arī Tatjana Ždanoka uz telefona zvaniem neatbildēja.

Pēdējo dienu notikumus ap tā saucamo Uzvaras pieminekli Ždanoka centusies izmantot arī darbībām pret Latviju Briselē. Viņas nonākšana policijas busiņā aiz restēm šonedēļ plaši iztirzāta Eiropas Parlamentā.

Rīgas domes deputāts Miroslavs Mitrofanovs sacīja: "Mēs noteikti pieteiksim jaunas protesta akcijas. Noteikti. Mēs atradīsim legālu formu, lai sarīkotu protestu. Šobrīd Rīgas dome lemj par pieminekļa nojaukšanu."

"Protesta akcija pret šo lēmumu tika aizliegta. Divus organizatorus, arī mani pašu, aizturēja policija. Latvijas varas iestādes slēpjas aiz notikumiem Ukrainā. 9. maijā Rīgā tūkstošiem cilvēku atnesa puķes pie mūsu pieminekļa. Bet pilsētas vadība nakts laikā iznīcināja ziedu paklāju ar traktoru. Tas ir nepieņemami," teica Ždanoka.

Ždanoka kopā ar Rīgas domē ievēlētajiem partijas biedriem 10.maijā gribēja rīkot protesta akciju, bet tad pārdomāja un Rātslaukumā turēja rokās plakātus, aicinot savus atbalstītājus uz protestu nenākt.

"Teiksim, doma un iecere ir atbalstāma no valsts puses, jo mēs bijām izgājuši pie publikas, lai teiktu, ka šī sapulce nenotiks. Viņa turēja savās rokas lielu tādu plakātu ar uzrakstu, ka šis pasākums ir aizliegts.

Ar to mēs izgājām pie cilvēkiem, es pats aizvedu tur runāt un paziņoju, kāds ir sēdes iznākums. Un tad no vienas puses pārgājām uz otru pusi, arī aprunājāmies ar cilvēkiem. Tad bija iecere. Bet šis gadījums, es domāju, ka tas bija netaisnīga attieksme no valsts institūciju puses un mums nebija nekāda ļauna nodoma," norādīja Mitrofanovs.

Īru izdevuma žurnālistes atklātā Ždanokas un abu īru eiroparlamentāriešu Krievijai izdevīgā saspēle nav nejaušība, bet organizēts plāns, uzskata Latvijas ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Vargulis.

Vargulis teica: "Viņi attiecīgi pilda Krievijas lomu. Vai tas ir tiešs pasūtījums no Kremļa vai kādām citām struktūrām, tas, protams, vēl ir jautājums. Bet ir acīm redzami, ka tā ir grupa, kas ir vadīta, kas darbojas konkrēti vienas valsts interesēs un kura pilda noteiktas funkcijas. Un, skatoties no Krievijas perspektīvām, tām ir liela nozīme kaut vai, pirmkārt, iekšējā publiskajā vidē. Ja mēs skatāmies, tad bieži vien Tatjana Ždanoka un viņas līdzgaitnieki parādās Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kas ir labi skatīti svētdienas vai sestdienas vakara raidījumos. Tātad ļoti populāros. Kur parādīt, ka arī Eiropā, redziet, ir sašūpošanās, ir cilvēki, kas domā citādāk. Ka ne mēs visi šeit tādi esam, kuri uzstāda šo uzstādījumu, kā rezultātā parādīt to, ka ir spēki, kas ir mums līdzīgi domājošie."

Video: "Nekā personīga" sižets

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO