Slimība parasti ilgst 2-4 nedēļas. Āfrikā, kur slikta medicīnisko pakalpojumu pieejamība un nepietiekams uzturs, pērtiķu bakas ir letālas līdz 10% saslimušo.
Vai nepieciešama vakcinācija?
Perevoščikovs norādīja, ka Latvijā pret bakām ir vakcinēti līdz 1980. gadam dzimušie, jo minimālās vīrusa izplatības dēļ pasaulē nebija nepieciešams turpināt vakcināciju, tādēļ tā tika pārtraukta. Eksperti neuzskata, ka šobrīd Latvijā vajadzētu atgriezties pie vakcinācijas.
Savukārt Zāļu valsts aģentūras pārstāve Ineta Popena sacīja, ka nav potes, kas paredzēta tieši pret pērtiķa bakām, taču ir izstrādāta vakcīna pret bakām kopumā, kas pasargā arī pret pērtiķu bakām.
"Es neuzskatu, ka dotajā brīdī būtu nepieciešama vakcinācija. Šobrīd stāsts ir par individuāliem cilvēkiem, kuri ir inficēšanās riskam pakļauti," sacīja Perevoščikovs.
Līdzīgi kā citās valstīs, arī ES un Latvijā nav pieejamas vakcīnas pret bakām, taču tiek domāts par to, kā nepieciešamības gadījumā tās nodrošināt. Ja tā būs nepieciešama, tad jautājumu risinās ar Eiropas Komisiju.
Kādi ir profilakses pasākumi?
- Ja ir aizdomas par inficēšanos, pēc iespējas ātrāk sazināties ar ģimenes ārstu un informēt par simptomiem un inficēšanās riska apstākļiem.
- Izolēt inficētos pacientus no citiem, ja ir inficēšanās risks.
- Ārstniecības personām nekavējoties ziņot SPKC par katru aizdomīgu infekcijas gadījumu, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētu nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus, ieskaitot kontaktpersonu apzināšanu, informēšanu un medicīnisko novērošanu.
- Veikt laboratorisko izmeklēšanu diagnozes apstiprināšanai.
- Aprūpējot pacientus, izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL).
- Uzturoties Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs, izvairieties no saskares ar dzīvniekiem, kuriem varētu būt vīruss (tostarp dzīvniekiem, kuri ir slimi vai ir atrasti miruši vietās, kur sastopamas pērtiķu bakas), kā arī izvairieties no saskares ar materiāliem, kas bijuši saskarē ar slimu dzīvnieku;
- Pēc saskares ar inficētiem dzīvniekiem vai cilvēkiem ievērojiet pareizu roku higiēnu, piemēram, mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni vai izmantojiet spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli.
Kāda ir slimības izplatība un epidemioloģija?
Cilvēki inficējas, tieši saskaroties ar inficēto dzīvnieku asinīm, ķermeņa šķidrumiem, ādas bojājumiem, vai ar šo dzīvnieku kodieniem. Infekcija izplatās arī no personas uz personu, tomēr slimība ir mazāk infekcioza nekā bakas.
Uzskata, ka starp cilvēkiem vīruss izplatās ar inficētiem gaisa pilieniem tieša un ilgstoša "seja pret seju" kontakta ceļā, klepojot, tieši kontaktējot ar inficētās personas izsitumiem, ķermeņa izdalījumiem, kā arī ar kontaminētiem priekšmetiem (gultas veļu vai apģērbu).
Kādi ir pērtiķu baku izplatības riski?
Veselības nozares eksperti skaidroja, ka pastāv ļoti zemi riski, ka pērtiķu bakas plaši izplatīsies vispārējā sabiedrībā, un izplatību ir iespējams apturēt ārpus Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīm.
Lai gan pērtiķu bakas ir zināmas 40 gadus, PVO norāda, ka šī ir pirmā reize, kad vienlaikus inficēšanās gadījumi fiksēti vairākās valstīs un cilvēku vidū, kuri nav ceļojuši uz endēmiskajiem reģioniem Āfrikā.
Tomēr ANO aģentūra pauda pārliecību, ka uzliesmojumus valstīs, kuros pērtiķu bakas nav endēmiskas, ir iespējams kontrolēt un apturēt infekcijas pārnesi no cilvēka uz cilvēku.
Arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) norādīja, ka lielām bažām par slimības izplatību nevajadzētu būt.
"Plašākai sabiedrībai izplatības iespējamība ir ļoti zema," komentēja ECDC direktore Andrea Ammone, piebilstot, ka lielākajai daļai inficēto cilvēku ir viegli simptomi.
Vienlaikus viņa brīdināja, ka augsti riski pastāv slimības izplatībai ciešos kontaktos ar inficēto, piemēram, personām, kurām ir seksuālas attiecības ar vairākiem partneriem.
Eiropas Komisijas veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu aicināja saglabāt modrību, lai gan pērtiķu baku straujas izplatības riski ir zemi. Komisāre aicināja nodrošināt inficēto kontaktpersonu noskaidrošanu un atbilstošas diagnostikas jaudas.
Kā uzraudzīs kontaktpersonas?
- Medicīniskā novērošana katru dienu 21 dienas laikā pēc pēdējā kontakta ar PB gadījumu ģimenes ārsta uzraudzībā;
- Ķermeņa temperatūras mērīšana 2 reizes dienā;
- Kontaktpersonas nedrīkst ziedot asinis, šūnas, audus, orgānus, mātes pienu vai spermu;
- Kontaktpersonas var turpināt ierastās ikdienas darbības, piemēram, doties uz darbu un apmeklēt skolu (t.i., mājas karantīna nav nepieciešama), taču novērošanas laikā viņiem jāpaliek tuvu mājām, jābūt saziņā ar ģimenes ārstiem;
- Pirmsskolas vecuma bērniem būtu ieteicams pārtraukt izglītības iestāžu un citu bērnu kolektīvu apmeklēšanu.
Vai šīs slimības izplatība varētu izraisīt līdzīgu situāciju pasaulē kā Covid-19 pandēmijas izplatība?
"Slimības izplatības ātrums un epidēmiskais potenciāls ir atkarīgs no reproduktivitātes koeficienta jeb cik cilvēku varētu inficēt viena persona. Šeit ir stāsts par individuāliem kontaktiem, tāpēc sabiedrībai inficēties ar šo slimību būtu ļoti grūti un teju neiespējami.
Visticamāk, var inficēt ģimenes locekļus un kādu citu personu, bet nav iespējams ar lielu ātrumu inficēt citus cilvēkus," sacīja Perevoščikovs.
Eksperts arī norāda, ka personas, kuras inficējušās ar pērtiķu bakām, ir daudz vieglāk identificēt, salīdzinot ar personām, kuras inficējušās ar Covid-19.
